Šķietami brutāla spēle daudzpusīgajiem

Veršakovs piebilst, ka stereotipi mazinās, popularizējot handbolu, tomēr pats godīgi atzīstas, ka bez taktikas un stratēģijas viņam rokasbumbā, kas tomēr ir un paliek kontakta sporta veids, patīk arī tā pagrūstīšanās. ''Tā ir sava veida izlādēšanās. Cīņa un pretinieka apmānīšana dod adrenalīnu. Ir spēlētāji, kurus sauc par golu medniekiem, – viņi laukumā izdarīs visu, lai tikai to bumbu dabūtu vārtos. Tas ir azarts,'' Veršakovs smaida. 

Amatieri ar attieksmi

Šodienas handbols savulaik, 20 gs. sākumā, aizsākās Dānijā un izauga no futbola – sākumā to pat spēlēja futbola izmēra laukumā un ar futbola vārtiem. Arī šobrīd rokasbumba pasaulē vispopulārākā ir Ziemeļeiropā (Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā), arī Vācijā, kur tā ir starp iecienītākajiem sporta veidiem. 

Latvijā handbolam bija daudz piekritēju un fanu padomju laikā, tāpēc ir ielikts tradīciju pamats, tomēr arī tagad šis sporta veids pie mums ir uz viļņa.

Dobele, Ludza, Jūrmala, Vaiņode izveidojušās par spēcīgiem handbola centriem, par tādu top arī Rīga, kur gan konkurence ar citiem sporta veidiem ir sīvāka. ''Šogad vispār ir īpašs gads, jo Latvijas handbolisti pirmo reizi ir kvalificējušies Eiropas finālturnīram, kas notiks janvārī Norvēģijā. Tāpat pērn Celtnieks Rīga komanda atgriezās Eiropas Handbola federācijas (EHF) kausos, šogad arī Tenax Dobele,'' stāsta Veršakovs, ar kuru Diena sarunājas neilgi pirms EHF Izaicinājuma kausa 3. kārtas spēles 16. novembrī, kurā viņa trenētā komanda Dobeles sporta hallē mērojās spēkiem ar Rumānijas klubu AHC Potaissa Turda. ''Ažiotāža liela, visi grib redzēt. Sen neesam tāda līmeņa komandas pie sevis uzņēmuši,'' saka treneris un piebilst, ka arī oktobrī, kad EHF Izaicinājuma kausa 2.kārtas spēlē Tenax handbolisti Dobelē cīnījās ar Luksemburgas klubu HBD Dideleng, uz spēli sanākuši vairāk nekā 1000 skatītāju. 

Visi šie sportiskie notikumi un sasniegumi, kā arī mērķtiecīga handbola spēļu reklamēšana un popularizēšana internetā un sociālajos tīklos palīdz rokasbumbai šobrīd piedzīvot augšupeju arī sabiedrības intereses ziņā. ''Šo brīdi jācenšas izmantot, lai piesaistītu jaunus interesentus,'' spriež Veršakovs un stāsta, ka teju ikviens handbola klubs Latvijā, domājot par nākotni, trenē arī bērnus. Viņš uzsver, ka tieši paaudžu pēctecības piramīda rokasbumbā un tās attīstībā ir ļoti svarīga. Dobelē līdz ar halles pieejamību šāda pēctecība ir panākta – sākot no bērniem sporta skolā un beidzot ar virslīgas vīru komandu, kas spēlē augstā līmenī gan Latvijā, gan Baltijā un tagad mēģina iekarot Eiropu. Ļoti svarīga ir arī sadarbība ar Murjāņu Sporta ģimnāziju, kuras nopietni trenētie audzēkņi spēlē arī Tenax Dobele. Šos jauniešus nosacīti var uzskatīt par rokasbumbas profesionāļiem, kamēr pārējie komandas spēlētāji par handbolistiem pārtop no pamatdarba brīvajā laikā.

''Esam amatieri ar profesionālu attieksmi,'' formulē Veršakovs. 

Regbijs un šahs

Lai gan ir izņēmumi, kas līdz nopietnai handbola spēlēšanai nonākuši, ar to sākot nodarboties vien vidusskolas pēdējās klasēs vai studiju laikā, vislabāk ir sākt jau bērnībā, 7–8 gadu vecumā. Lai spēlētu rokasbumbu, vajag zināmus pamatus, iemaņas un sagatavošanu. 

Pirmkārt šis ir komandas sporta veids, kur visiem jāstrādā kā vienotam mehānismam.

''Ja tu labi met akmeni tālumā, tas vēl nenozīmē, ka tu labi metīsi bumbu pa vārtiem, labi apspēlēsi, skriesi, driblēsi. Jāspēj arī sadarboties ar komandu,''

saka Veršakovs un piebilst – vieglāk handbolā ir integrēties tiem, kas iepriekš jau trenējušies kādā citā komandu sporta spēlē (basketbolā, volejbolā u. tml.). ''Spēļinieki ir daudzpusīgāki,'' treneris pamato.