Četru muzeju vērtības vienuviet

Pagājušā gada decembrī Pārdaugavā, Pulka ielā 8, tika atklāta jauna Muzeju krātuve, kurā vienuviet glabāsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Rīgas Kino muzeja krājumi. Tā ir apjomīgākā Latvijas vēstures liecību, mākslas, rakstniecības, mūzikas un kino priekšmetu kolekcija, kas skaitļos mērāma kā trešdaļa no mūsu valsts kopējā muzeju krājuma. Muzeju krātuves arhitektoniskais risinājums tika uzticēts arhitektu birojam Krasts (arhitekte Renāte Truševska), par iedvesmu projektam ir bijušas teritorijā esošās divas vēsturiskās kazarmu ēkas.

Aicināju uz sarunu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietnieci krājuma darbā Ivetu Derkusovu, lai izvaicātu, kādas iespējas krātuve sniedz muzeja darbībai, kā arī pētniekiem un kuratoriem. Iveta Derkusova jau vairākus gadus ir atbildīga par projekta norisi no LNMM puses.

Vērtējot no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja perspektīvas, kāpēc šāda kompleksa būvniecība ir tik nozīmīga un nepieciešama?

Pirmkārt, brīdī, kad tika pieņemts lēmums, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departaments atstās Rīgas pils telpas un pārcelsies uz vēsturisko Rīgas biržas ēku Doma laukumā 6, jau bija skaidrs, ka krātuvju telpu tur nebūs, jo tur tās izveidot objektīvi nav iespējams. Vēsturiski Ārzemju mākslas muzeja iziešana no pils vienmēr ir tikusi skatīta kontekstā gan ar Mākslas muzeju Rīgas birža, gan arī ar topošo Pulka ielas Muzeju krātuvi.

Otrkārt, LNMM izstāžu zālē Arsenāls izvietotās Latvijas mākslas kolekcijas, kas aptver XX gadsimta otro pusi līdz pat pašlaik aktuālajam mākslas procesam, ir glabājušās pielāgotās noliktavās gandrīz trīsdesmit gadu. Jau vēsturiski tajās nav bijis iespējams nodrošināt visiem mākslas darbiem atbilstošus glabāšanas apstākļus, un arī pieejamā kvadratūra nav bijusi pietiekama. Domājot par Arsenāla nākotnes attīstības vīziju, jāatzīmē, ka tā paredz krātuvju iznešanu ārpus ēkas, lai iegūtu iespējami plašu publiski pieejamo telpu platību izstāžu darbībai. Šīm divām lielajām kolekciju grupām Pulka ielas Muzeju krātuves komplekss ir ļoti nepieciešams. Kopumā mēs pārvedīsim vairāk nekā 50 000 mākslas darbu.

Vai jūs varētu vairāk pastāstīt par infrastruktūras uzlabojumiem mākslas darbu glabāšanā, kas ir ieviesti Pulka ielas Muzeju krātuves kompleksā?

Tam, ko mēs saprotam ar mūsdienīgu, uz nākotni vērstu muzeja krātuvi infrastruktūras izpratnē, ir nepieciešami trīs parametri. Pirmkārt, fiziskā drošība, kas ietver visu iespējamo, kas ir saistīts ar mūsdienīgām apsardzes, telpu piekļuves kontroles un ugunsdrošības sistēmām. Otrkārt, klimata apstākļu kopums, kas garantē mākslas darbu saglabātību ilgtermiņā. Tas nozīmē regulējamu un pielāgojamu mikroklimatu, kas ir atbilstošs katrai priekšmetu grupai, lai ārpus dabiskās novecošanās, kas ir neizbēgama jebkuram priekšmetam, nerastos vēl kādi papildu faktori, kas apdraud vai paātrina šo procesu. Treškārt, lai cik tas skanētu vienkāršoti, bet būtisks faktors ir arī pietiekama telpu platība katras kolekcijas saglabāšanai, kā arī ietverot perspektīvu, ka ir kolekcijas, kuras turpina attīstīties un papildināties. Līdz ar to krātuvēm ir jābūt tādām, lai mēs varētu pareizi izvietot priekšmetus tādās specializēta inventāra sistēmās, kādās tas ir pieņemts muzeju pasaulē šodien, un lai mums būtu saprātīgas telpu rezerves vismaz tuvākajām desmitgadēm.

Kā jaunais krātuvju komplekss ietekmēs tieši laikmetīgās mākslas glabāšanu? Laikmetīgajā mākslā tiek lietots ļoti daudzveidīgs materiālu klāsts, kas bieži pieprasa dažādus glabāšanas apstākļus.

Topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcija arī ir viena no kolekcijām, kas tiek izvietota Pulka ielā. Jāatgādina, ka šī kolekcija nav LNMM īpašums, bet Kultūras ministrija to ir nodevusi muzejam apsaimniekošanā. Līdz ar to muzejs saglabā un pēta šo kolekciju tāpat kā jebkuru mūsu kolekciju. Lielākais izaicinājums laikmetīgās mākslas kolekcijas glabāšanā ir ļoti dažādie materiāli. Nereti tie ir materiāli, par kuru saglabāšanu ilgtermiņā mums šobrīd var nepietikt zināšanu, piemēram, par dažādiem plastikāta veidiem, kurus mūsdienu autori plaši izmanto. Liels izaicinājums nākotnē būs digitālajā formātā radīto mākslas darbu saglabāšana, šie darbi glabājas datu nesējos.

Mums jau ir uzkrāts zināšanu kopums par dažādu materiālu īpatnībām, bet ir skaidrs, ka nākotnē iespēja atsevišķas materiālu grupas nošķirt un glabāt atsevišķās telpās vai mikroklimata apstākļos dos papildu iespējas tos pētīt, vērot un atbilstoši rīkoties, lai saglabātu.

Publicitātes materiālos tiek uzsvērta Pulka ielas kompleksa unikalitāte Baltijas kontekstā. Kā jūs skaidrotu šo unikalitāti?

Es domāju, ka unikalitāte tiek saprasta tā, ka šī būve ir kultūrpolitisks lēmums infrastruktūru koncentrēt, nevis būvēt atsevišķas krātuves katram no četriem muzejiem. Tas patiesi ir unikāls un jaudīgs lēmums, kam būs ilgtermiņa ietekme uz visu muzeju nozari, jo savienot četras institūcijas ar specifiskām prasībām ir sarežģīts process. Lai gan, ja mēs skatāmies uz Muzeju krātuvi kā uz noteikta tipa ēku, līdzīgi kā, piemēram, uz slimnīcu vai koncertzāli, katrai no attiecīgajai funkcijai celtajām ēkām ir noteikti parametri, ko tā ietver.

Muzeju krātuvēm tā ir drošība un regulēts mikroklimats, kas ir bāzes parametri. Iepriekš nepieminēju, bet ļoti svarīgs aspekts ir arī loģistika. Jau ilgāku laiku arī šis ir viens no iemesliem, kas pasaulē radījis tendenci būvēt muzeju krātuves ārpus to gadu desmitiem un pat simtiem senajām vēsturiskajām ēkām, kuras visbiežāk izvietotas pilsētu centrā. Iespējas šajās vēsturiskajās ēkās nodrošināt krājuma telpas ar atbilstošu mikroklimatu pietiekamā kvadratūrā prasa ļoti sarežģītu pārbūvi, kas ne vienmēr ir praktiski iespējama. Tāpēc arī krātuves bieži tiek būvētas atsevišķi un ārpus pilsētas centra, jo centrā parasti ir grūtības ar lielgabarīta transporta piebraukšanu. Arī plaši gaiteņi, lielas durvis, kravas lifti un citas pavisam praktiskas lietas šādās vēsturiskās ēkās bieži nav iespējams iebūvēt.

Vēsturiskie muzeji bieži veidojušies kā gleznu galerijas un dažādu artefaktu kabineti, un vairākums muzejisko priekšmetu, kas bija muzeja krājumā, tikuši izlikti apskatei. Krātuves un restaurācijas darbnīcas kā muzeja funkcijai piederīgas telpas nebija seno muzeju dienaskārtībā. Mūsdienu muzeji pilda ļoti plašu uzdevumu spektru gan publiskās un izstāžu darbības, gan krājuma darba, pētniecības, restaurācijas un citās jomās. Muzeju darbības spektrs pēdējos piecdesmit gados ir ievērojami palielinājies, un katra joma, arī nozīmīgais krājuma darbs, ir ieguvusi jaunus profesionalitātes kritērijus.

Kādas perspektīvas Muzeju krātuvē pavērsies pētniekiem?

Jo sakārtotākā vidē fiziski atrodas priekšmetu kopums, jo vieglāk digitalizējams un pieejamāks pētniekiem tas kļūst. Ir atšķirība, jo, piemēram, līdz šim katras gleznas izņemšana no plauktiem prasīja papildu darbaspēka iesaisti un īpašu sagatavošanos, lai pētnieks varētu fiziski paskatīties uz kāda autora pieciem darbiem. Tagad glezniecība glabāsies uz izbīdāmiem sietiem, un tas krietni palielinās darba efektivitāti. Līdz ar praktisko pieejamību sakārtojas arī pārējās muzeja jomas, kas saistītas ar pētniecību visplašākajā spektrā. 

Vai būs kādas atšķirības krājuma pieejamībā pētniekiem, kuratoriem, studentiem? Vai ierastā prakse pieteikties individuāli pie krājuma glabātāja ar savu vajadzību saglabāsies?

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja daļā būs viena pastāvīgā ekspozīcija (antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu kolekcijas ekspozīcija), ko noteiktā darba laikā varēs skatīt visi apmeklētāji. Šī ekspozīcija vēsturiski un tematiski ir saistīta ar Mākslas muzeja Rīgas birža ekspozīcijām un kolekcijām. Taču ir jāsaprot, ka Pulka ielas komplekss savā būtībā ir krātuve – tas ir instruments, lai nodrošinātu mūsu kolekcijas saglabātību, pētniecību, restaurāciju. Pieejamība kā līdz šim tiks nodrošināta, pētniekiem rakstot motivētu iesniegumu muzeja administrācijai, pēc tam attiecīgās kolekcijas glabātājs vienosies ar pētnieku par krātuves apmeklējuma laiku. Galvenā ieeja visiem ēkā izvietotajiem muzejiem ir kopēja, vestibilā būs informācijas punkts, kurā ikviens apmeklētājs tiks sagaidīts un pavadīts tālāk.

Medijos izskanējis, ka Pulka ielā darbosies arī izstāžu zāle.

Attiecībā uz LNMM izstāžu zāli es to gribētu saukt par sabojātā telefona efektu. Izstāžu zāle ir šīs telpas nosaukums pēc funkcijas, nevis satura. Izstāžu zālē mēs izvietosim pastāvīgo ekspozīciju. Jau projekta tapšanas sākumposmā bija skaidrs, ka te atradīsies antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu kolekcijas ekspozīcija, kuru pārskatāmā nākotnē nav plānots mainīt. (Lai nerastos sajukums, svarīgi piebilst, ka Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zāle darbosies citādi. Muzeja direktore Iveta Ruskule uzsver: "RMM izstāžu zālē izstādes tiks mainītas – tajā uzsvars tiks likts uz krājuma priekšmetu un kolekciju eksponēšanu – gan to pašvērtībā, gan tīklojumos ar šodienas rakstniecības un mūzikas norišu mezgla punktiem, gan dialogā ar dažādu nozaru, sabiedrības grupu, personību balsīm" – aut.)

Cik ilgs laiks jums ir dots, lai pārvestu visus priekšmetus?

Priekšmetu fiziskā pārvešana no vienas adreses uz citu vēl nav veikta. Vēl ir darbu izvietošana, topogrāfisko sistēmu jaunradīšana. Pieejams ir tikai tas, kas ir sistematizēts. Domāju, ka pārvākšanās process turpināsies visu 2020. gadu.

Runājot par pašu priekšmetu sistematizēšanu, izvietojuma sistēmu – vai būs kādi būtiski uzlabojumi, lielākas iespējas šajā jomā? Vai mainīsies sistematizācijas principi?

Ir skaidrs, ka neviens muzeja priekšmets nekur nepazūd. Katram priekšmetam ir savs unikālais inventāra numurs un signatūra, pēc kuras šis priekšmets ir atrodams vienmēr, un šis numurs tiek piesaistīts jebkurai jaunai plauktu sistēmai. To, kādās plauktu sistēmās šo priekšmetu ir visoptimālāk glabāt, nosaka dažādi praktiski parametri – gabarīti, materiālu tipi. Kolekciju iekšienē eksistē arī smalkāks sadalījums, piemēram, grafikas kolekcijas tiek dalītas pēc iespiedtehnikas veidiem. Estampa tehnikā tapuši mākslas darbi netiek glabāti kopā ar zīmējumiem, jo iespiedtehnikās ir lietota kodinājuma skābe, kas no šīm grafikas lapām potenciāli var izdalīties, raisot ķīmiskas reakcijas ar citiem materiāliem. Vai, piemēram, tēlniecībā ar saprātīgu distanci nošķir ģipša, vara, bronzas, koka, granīta un citu materiālu skulptūras.

Paredzams, ka XX gadsimta otrās puses un XXI gadsimta glezniecības kolekcijas lielāko daļu būs iespējams glabāt pēc autoriem, kārtojot alfabēta secībā. Neviena sistēma jau nav sastingusi vai obligāta, katrā var veidot apakšsistēmas. Kolekcijas glabātājs ir atbildīgs, lai šī sistēma funkcionētu. Muzejs ir institūcija, kas ir attīstībā, un kolekciju veidošana ir atvērts process. Iespējami jauni atklājumi, iegūtas zināšanas, kas pieprasīs grupēt priekšmetus citādi. Tas, ka liela LNMM krājuma daļa atradīsies vienā adresē, arī dod iespēju nākotnē vieglāk pārgrupēt priekšmetus, ja rodas tāda nepieciešamība.

Kādus ieguvumus jūs redzat tajā, ka visu četru muzeju krātuves atrodas zem viena jumta?

Šī sadarbība jau ir bijusi koleģiāla dažādos starpdisciplināros projektos, un, protams, atrašanās zem viena jumta veicinās arī šo aspektu, pētniekiem būs iespējama ērtāka savstarpējā komunikācija. Gribētu cerēt, ka viena no jomām, kurā muzejiem būs lielākas iespējas ikdienā, būs restauratoru zināšanu koncentrēšanās. Dažādiem muzejiem ir dažādu specialitāšu restauratori. Tas dos iespēju konsultēties par materiālu grupām, tehnikām, ar kurām citi muzeju restauratori varbūt nestrādā. Tas ir ļoti liels ieguvums. Neviens jau arī līdz šim nav savstarpēji liedzis padomu, bet atrašanās vienā adresē, lai aizgādātu kādu priekšmetu pie izmeklējumu aparāta, kas varbūt tavā darbnīcā neatrodas, padara to neiedomājami vieglāku un ērtāku, kā arī saudzīgāku pašam priekšmetam.

Ir svarīgi atcerēties, ka šo ēku sauc Muzeju krātuve – viena. Ēka ir kā tēls, kurā iekļauta gan funkcija, gan kopējais mērķis. 

****

Četru muzeju direktori stāsta, kādas priekšrocības jaunais Muzeju krātuves komplekss paver pētniecības attīstībā

Māra Lāce 

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore

Mans īpašais prieks par Muzeju krātuvi Pulka ielā ir saistīts ar faktu, ka tagad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs varēs atbrīvot izstāžu zāles Arsenāls telpas no glabāšanas funkcijas. Nav racionāli, ka pilsētas centrā blakus Saeimai arhitektoniski nozīmīgā celtnē pusi no telpām aizņem noliktavas. Pārvietojot mākslas darbus uz Pulka ielas krātuvēm, varēsim aktīvi strādāt pie tālākas Arsenāla ēkas rekonstrukcijas, pārvēršot to par mūsdienīgu, šodienas prasībām atbilstošu ekspozīciju un izstāžu vietu. Tādējādi tiks paplašinātas mākslas eksponēšanas iespējas Rīgā un pilnveidots piedāvājums sabiedrībai.

Arnis Radiņš

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors

LNVM, arī atrodoties pagaidu telpās, līdz šim visu laiku ir nodrošinājis pētniekiem un citiem interesentiem pieejamību krājumam. Tas nav bijis šķērslis pētniecības attīstībā. Pulka ielas krātuvēs krājuma izmantotājiem būs plašākas telpas, kas ļaus vienlaikus apkalpot lielāku skaitu interesentu. Pētniecības attīstībā vairāk noteicoši ir paši pētnieki. Vēl neapšaubāmi muzejam pēc krājuma pārvietošanas un atbilstošas izvietošanas būs iespēja novirzīt vairāk resursu krājuma digitalizācijai, atvieglojot informācijas iegūšanu.

Iveta Ruskule

Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore

Rakstniecības un mūzikas muzeja telpās Pulka ielas krātuvju kompleksā darbosies krājuma lasītava, kurā būs iespēja vienlaikus strādāt divdesmit pētniekiem. Lasītavas darba vietās tiks nodrošināta pieeja gan pētnieku pieprasītajiem krājuma oriģināliem, gan elektroniskajai muzeja priekšmetu uzskaites sistēmai MUPUS ar iespēju skatīt katalogu un aplūkot digitalizēto krājuma priekšmetu attēlus. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcijas ir ļoti pieprasītas no pētnieku, studentu, radošo personību puses kā avots pētījumiem, katalogiem, dažādiem radošiem projektiem, jaundarbiem. Krājuma pieejamības nodrošināšana vienmēr ir bijusi RMM darba neatņemama sastāvdaļa. Jaunajos apstākļos, kad atradīsimies vienā ēku kompleksā ar nacionālo vēstures, mākslas un kino mantojumu, saskatu lielākas sadarbības iespējas kolekciju izpētē, lai notiktu starpdisciplināri pētījumi un attīstīti projekti gan muzeju, gan ārpus muzeju partneru starpā.

Ieva Andžāne

Rīgas Kino muzeja direktore

Muzeju krātuvē Pulka ielā turpmāk vienkopus glabāsies visa Rīgas Kino muzeja kolekcija, kas līdz šim atradās divās vietās – Eduarda Smiļģa Teātra muzeja telpās un Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā. Krātuvēs būs pieejama īpaši filmu lenšu glabāšanai paredzēta aukstuma kamera, kurā atradīsies vairāk nekā tūkstoš Kino muzeja krājumā esošo 35 un 16 mm kinolenšu. Īpašs krājuma priekšmets ir filmas Gauja (1934) unikālā kopija. Gauja ir visvecākā saglabājusies Latvijā tapusī skaņu filma. Krātuves krājuma telpās pētniekiem būs pieejami dokumenti, plakāti un fotogrāfijas no latviešu filmām, kā arī unikālas, ar roku veidotas dekorāciju un kostīmu skices filmām Pie bagātās kundzes (1969), Vella kalpi (1970), Ceplis (1972), Pūt, vējiņi! (1973), Ezera sonāte (1976), Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975), Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981), Emīla nedarbi (1985) u. c. Šeit glabāsies arī pieaugošā Kino muzeja krājuma tērpu kolekcija. Viens no vērtīgākajiem pēdējo laiku ieguvumiem ir režisora Viestura Kairiša filmas Melānijas hronika titullomas atveidotājas Sabīnes Timoteo filmā valkātie tērpi. Krātuvē glabāsies arī Kino muzeja apjomīgā kinotehnikas kolekcija, kurā ir atrodamas gan profesionālās, gan amatieru kinokameras, kā arī montāžas galdi un filmu projektori. Krātuve muzeja darbībai sniedz vairākas priekšrocības:

1. Muzeja priekšmeti beidzot pirmo reizi glabāsies tiem īpaši piemērotos apstākļos – gan klimata, gan fiziskā izvietojuma ziņā. Līdz šim muzejam pieejamās krājuma telpas bija ļoti ierobežotas – krājums bija pārpildīts, grūti pārskatāms, nebija iespēju pieņemt jaunus lielizmēra, vidēja izmēra priekšmetus, pētniekiem bija ierobežota pieeja muzeja priekšmetiem, jo bija ļoti grūti ar tiem operēt, dažkārt – arī piekļūt.

2. Lai arī vienmēr esam bijuši ļoti atsaucīgi, līdz šim pieejamās krājuma telpas īsti neparedzēja papildu vietu pētnieciskajam darbam. Jaunajās telpās tam ir speciāli paredzēta vieta, kur pētnieki varēs ērti iepazīties ar krājuma priekšmetiem.

3. Īpaši par Muzeju krātuvi varēs priecāties kinopētnieki, jo beidzot vienā ēkā būs gan Rīgas Kino muzeja krājums, gan Rakstniecības un mūzikas muzeja apjomīgā kino kolekcija.