Bliež ar maigumu
Dažām grupām ir problēmas ar solistēm. Gan pēc publikas, gan pašu dalībnieku domām. Hospitāļu ielai dziedātājas mainījās vairākkārt, bet klausītāji palika apmierināti, jo priekšplānā tomēr bija grupas līderis Edgars Šubrovskis, kuram arvien gribējās kaut ko mainīt, un tieši tāpēc Hosielas vietā nāca Ansamblis Manta un vēlāk JUUK. Skumjāks stāsts ir ar Skumju akmeņiem, kuriem pēc Helēnas Kozlovas jaudīgās personības un balss bijušas vairākas solistes, līdz ar to mainījušies arī nosaukumi (Akmeņu dārzs, S.A.D.), dziesmu autoriem Kasparam Pupam un Ivaram Blūmam paliekot savās vietās, bet tiem, kuri zina Helēnu, šī vairs nekad nebūs izcilā grupa, kāda tā bija deviņdesmitajos gados.
Kad Stūrī zēvele nomainīja solisti, bija bail iet uz koncertu, jo viņu mūzikā svarīgs ir ne vien patīkams balss tembrs un vokālās iemaņas, bet arī izpratne, kā noturēt grupas idillisko divu vokālu noskaņu, to naivuma spārnoto ticību skaistumam visapkārt, pat ja tā nav (pēdējā frāze ir no Klāva Elsberga dziesmā Neatsakos).
Savulaik kaut ko tik dabiski naivu varēja vērot televīzijas konkursā Ko tu proti?, kur jaunajiem censoņiem parādīšanās ekrānos bija liela atbildība, un 1969. gadā tur piedalījās arī Menuets, kas noteikti ir viens no grupas Stūrī zēvele iedvesmas avotiem līdzās citiem mūsu estrādes klasiķiem un arī mūsdienu pasaules tā saucamajam alternatīvajam jeb indīpopam, kas bliež ar maigumu, – šī savukārt ir vēl viena Zēveles iedvesmas avota, grupas Gaujarts līdera Edgara Mākena frāze. Teātra vidē šis jēdziens savukārt zināms kā režisora Alvja Hermaņa formulēts.
Nav brīnums, ka pēc Kuldīgā dzimušās grupas pārcelšanās uz Rīgu tā apauga ar "tuvu stāvošu" kolektīvu dalībniekiem – Uldi Gedru pie bungām no Stūrī zēveles līdera Klāva Laula "otras grupas" Baložu pilni pagalmi un Maiju Ušču no Hospitāļu ielas un Gaujarta.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 19. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
pamparam
savienojums