Sarežģītā laikā sācies jauns mācību gads – ir gan izglītības reforma, gan Covid-19 krīze. Kā raugāties uz situāciju no Iespējamās misijas darbības viedokļa?
Ja runājam par jauno kompetenču izglītības saturu un skolotāju darbu, tad galvenais ir skolotāju profesionālā attīstība – vai viņiem ir pieejama visa nepieciešamā informācija, visi mācību materiāli un apmācības. Un, protams, tāpat kā citugad, arī tagad būtisks ir jautājums par skolotāju nodrošinājumu skolās un to, kā šo jautājumu risināt.
Cik runājam, visas skolas vārdos apliecina, ka gatavas jaunajam mācību saturam, tomēr arī atzīst, ka nav saņēmušas visu nepieciešamo informāciju no ministrijas.
Jaunā mācību satura ieviešana ir ļoti liels izaicinājums – tas ir milzīgs valstisks projekts, tā ieviešana skolās ir laikietilpīga, un skaidrs, ka šādā lielā projektā neizbēgamas ir kaut kādas kļūdas, kaut kādas aizkavēšanās kaut kādos brīžos. Līdz ar to te drīzāk ir jautājums par to, vai visām pusēm ir sapratne, ka tas ir milzīgs pārmaiņu process, kas nozīmīgs arī ar to, ka mēs mainām arī pieeju tam, kā skolās mācām. Jā, mēs varam nostāties vienā pusē un teikt, ka mums trūkst mācību materiālu, bet mēs varam arī nostāties otrā pusē un teikt, ka mums ir jauna pieeja un mēs domāsim arī paši, kā mācīt. Nav jau tā, ka tā informācija vispār nav pieejama. Tā ka tas vienmēr ir attieksmes jautājums. Jebkura jauna kārtība prasa resursus un laiku, lai to ieviestu.
Sanācis runāt ar pedagogiem, kuri samulsuši arī par to, ka mācību materiāli tiek gatavoti aizvien sarežģītākā valodā. Rodas iespaids, ka to autori drīzāk centušies nodemonstrēt, cik paši gudri, nekā padomājuši, kā pasniegt informāciju tā, lai skolēni to viegli varētu uztvert, ieinteresētos, saprastu.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 22. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!