Elīnu un Lindu satieku koprades telpā Teikums, kurā ir gan viņu birojs, gan arī notiek programmēšanas nodarbības skolēniem, kuru skolās šāda alternatīva iztrūkst. Learn IT darbojas jau sesto mācību gadu, un sākotnēji tāds vārdu salikums "programmēšana bērniem" nebija populārs, lai neteiktu vairāk. "Mācību programmā lielākoties joprojām bija informātikas stundas, kurās bērniem mācīja, kā lietot datoru. Ņemot vērā, ka datori ir visapkārt, man likās, ka datoru lietošana ir ļoti maza daļa no tehnoloģiju pasaules. Un mūsu uzdevums būtu skolā dot iespēju paskatīties uz pavisam citu tehnoloģiju daļu, radīt savas tehnoloģijas. Ne tikai tās lietot, bet arī mācēt radīt," ideju, no kā izaudzis uzņēmums, stāsta Elīna. Tagad programmēšana gan parādoties arī skolu programmās, taču abu meiteņu ieskatā tas aizvien nav pietiekami. Būtu svarīgi, lai bērni saprastu: tehnoloģijas var izmantot radoši, kaut vai lai izveidotu kādu savu spēli vai mājaslapu skolas projektam.
Pārliecinājās, ka vajadzīgs
Elīna un Linda iepazinušās jauniešu līderības programmā Go Beyond, kurā desmit mēnešu laikā bija jāattīsta vai nu sociāls projekts, vai biznesa ideja. Elīnai bijusi draudzene no Igaunijas, kura lielījusies, ka kaimiņvalstī visās skolās mācoties programmēšanu. Tā nu netaisnības sajūta nelaidusi vaļā. "Gan Igaunijā, gan Londonā tolaik runāja, ka programmēšanu vajag mācīt. Bija arī ļoti labs laiks, jo bija izveidotas modernas programmēšanas mācību vides," vēl atceras Linda. Viņas pašas skolā gan tikusi piedāvāta arī programmēšana, taču ļoti garlaicīgā veidā – tā, ka nevarēja iedomāties, ka nākotnē viņas karjera varētu saistīties ar tehnoloģijām.
Tieši Go Beyond programma palīdzējusi attīstīt Learn IT kā biznesa ideju. Jo īpaši vērtīgs bijis pieejamais mentoru atbalsts. Topošās uzņēmējas tolaik uzrunājušas skolotāju, kuram arī bija līdzīgs ieskats – ka bērniem vajag mācīties programmēšanu un tehnoloģijas. Tad nu kopīgi tulkojuši un piemērojuši citu valstu mācību materiālus Latvijas vajadzībām. Uzrunājušas pirmo skolu un devušās uz vecāku sapulci aizstāvēt savu ideju. Atnākuši 30 pieteikumi, lai gan programma vēl nemaz nebija izstrādāta. "Mēs gribējām redzēt, vai pēc tā būs pieprasījums," stāsta Linda un Elīna piebilst, ka izmantojušas uzņēmējdarbībā tagad gana populāro Lean Canvas principu, kas nozīmē, ka sākotnēji ideja tiek pārdota un tikai tad, ja ir interese, ķeras klāt produkta veidošanai.
"Nav vērts gadu vai divus ieguldīt produkta izstrādē un tad mēģināt to pārdot. Labāk radīt prototipu un mēģināt to pārdot," paskaidro Elīna. Šajā pieejā svarīga ir atgriezeniskā saite ar potenciālajiem klientiem – saprast, kādas ir viņu vajadzības un vērtējumi par produktu, un tad, ņemot to vērā, ideju uzlabot.
Pirmā skola, kurā Learn IT savu programmu piedāvāja kā interešu pulciņu bērniem, bija Rīgas Teikas vidusskola, un tad jau drīz nācis arī secinājums, ka šī skola nav izņēmums, bet apstiprina likumsakarību – bērniem un viņu vecākiem šāds produkts ir vajadzīgs.
Prasmes kā produkts
Runājot biznesa valodā – kas tad ir uzņēmuma Learn IT produkts? Atbilde varbūt skan drusku neierasti – tie ir programmēšanas pulciņi skolām. Uzņēmuma vadītājas gan uzsver, ka būtiskākas par pašu izstrādāto programmu esot skolotāju prasmes un iemaņas klasi vadīt. Tāpēc programmai tiek piesaistīti skolotāji, kas regulāri tiekas arī uzņēmuma organizētās mācībās.
"Mēs nodrošinām, ka visās skolās tiek realizēts vienāds mācību saturs, ko mēs esam izstrādājuši un pārbaudījuši, secinot, ka bērniem tas patīk," paskaidro Linda. Learn IT vadītājas gan novērojušas, ka Rīgā vecāki bieži ir spējīgi un gatavi atvēlēt gana lielas summas bērnu interešu izglītībai, toties reģionos situācija ir ievērojami sliktāka. Tomēr arī bērniem ārpus Rīgas būtu noderīgi apgūt programmēšanu, tāpēc uzņēmums meklē pašvaldību atbalstu. Īpaši te izceļams Nīcas novads – it kā taču maza pašvaldība, bet kā vienu no prioritātēm tā ir izvirzījusi IT izglītību.
Turklāt visā Latvijā šogad ir izsludināts tehnoloģiju gads, kas nozīmē, ka liela daļa Eiropas Savienības (ES) finansējuma tiek novirzīts IT izglītībai. Tad nu ir arī tādi reģioni, kuros Learn IT piedāvātā programma bērniem ir pieejama, jo to sedz ES fondu finansējums. Tiesa, Elīna un Linda novērojušas, ka, ja pulciņš tiek piedāvāts bez maksas, interese, protams, ir, bet apmeklējums nav tik regulārs. Taču arī šeit liela loma ir skolotājam.
Kā atrast labu skolotāju? Elīna skaidro, ka bieži vēlmi pēc programmēšanas pulciņa skolā izrādot tieši bērnu vecāki. Ja interese ir gana liela, meitenes meklējot, vai konkrētajā skolā būtu pedagogs, ko programmā iesaistīt. Taču skolotāju trūkstot, jo svarīgi, lai skolotāji, kuri iesaistās programmēšanas pulciņa vadīšanā, arī paši būtu gatavi un vēlētos mācīties. "Mūsu programma ir zinātkāriem bērniem par tehnoloģijām, bet to pašu var attiecināt arī uz skolotājiem," smaida Linda. Īpaši liela interese par pulciņiem esot Pierīgā.
Lai gan Elīnai un Lindai arī pašām ir neliela pieredze pedagoģijā, grupu vadību viņas tomēr uztic profesionāļiem. Pašas tagad vairāk iesaistoties vasaras nometņu darbā, kuras uzņēmums arī organizē. Tad neizpaliek gandarījums, jo ir iespēja redzēt, kā bērni priecājas, kad kaut kas ir atklāts un izdodas. "Kad man ir slikta diena ofisā, labākais, ko es varu darīt, ir aiziet pie bērniem un saprast: jā, tas ir tas, kāpēc es daru šo darbu!" atzīst Elīna.
Lai bērni radītu ko jaunu
Attīstot uzņēmumu, ir svarīgi saprast, ka sākotnējās vajadzības nav mūžīgas. Meitenes atceras, ka iesākumā svarīgi bijis atrast skolas kā partnerus, vēlāk jau – attīstība. Tas nozīmē, ka arī pašām nemitīgi jāapgūst jaunas zināšanas. Tagad vēl parādījušies konkurenti, kas nozīmē, ka jādomā, kā attīstīt savu unikalitāti.
"Tas ir neatbildamais jautājums uzņēmējam – ne tikai kā mācīties no savām kļūdām, bet arī kā paredzēt tālāk," tā Linda atbild uz jautājumu, ko tad izdevies pašai no jauna uzzināt par sevi, esot uzņēmēja ādā. Savukārt Elīna iemācījusies pārvarēt sevi. Proti, iesākumā viņai bijis grūti komunicēt ar citiem. Kā gan saņemties piezvanīt kādam svešiniekam? Jo īpaši, ja kolēģes nav klāt. Taču tagad šīs prasmes ir ļoti attīstījušās. Tāpēc arī ir forši strādāt komandā, jo ir iespējams mācīties citam no cita, abas atzīst.
Taču, kā saka Elīna, galvenais ir, lai bērni mācētu radīt kaut ko jaunu. "Mēs nevirzām uz to, lai visi mūsu skolēni izaug par programmētajiem. Mūsu mērķis ir parādīt, ka zināšanas programmēšanā var palīdzēt jebkurā profesijā, ko bērni izvēlēsies," saka Elīna. Piemēram, nodarbības apmeklējot arī kāda meitene, kura grib kļūt par žurnālisti, un viņai iegūtās zināšanas palīdzēs izveidot blogu. Savukārt cits bērns mammas kolēģei ārstei uzprogrammējis un pēcāk pārdevis ierīci, kas rāda, vai pacients drīkst iet iekšā kabinetā. Svarīgi ir bērnus ieinteresēt un parādīt iespējas jau sākumskolas posmā, jo vēlāk iesaistīt un aizraut ir krietni grūtāk, rezumējot atzīst jaunās uzņēmējas.
Jāiesaista arī meitenes
Learn IT darbojas arī Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā, un Elīna skaidro, ka viņu "sociālais mērķis ir veicināt jēgpilnu tehnoloģiju lietošanu". Īpaši svarīgi to esot veicināt reģionos. Savukārt Linda piebilst, ka vēl svarīgs mērķis ir iesaistīt viņu popularizētajā nodarbē vairāk meiteņu. Šobrīd pulciņu apmeklētāju vidū ir tikai 20 procenti meiteņu, un uzņēmuma vadītājas jau novērojušas, ka meitenēm ir svarīgi, lai grupā būtu vēl citas dāmas. Ja ir vismaz trīs, ir lielāka iespēja, ka viņas grupā arī paliks. Savukārt viena pati meitene nereti nejūtas puišu pulkā komfortabli. Lai strādātu pie šī otrā mērķa, uzņēmums Learn IT kopā ar Tele2 nesen realizējis stipendiju programmu tieši meitenēm.
Patlaban gan Learn IT vēl nevar sevi saukt par pilntiesīgu sociālo uzņēmumu, taču esot ceļā uz to, un uzņēmējas cer, ka šis statuss palīdzēs attīsties un pievērsties jaunu programmu izstrādei. Turklāt tagad programmēšana aizvien vairāk iekļausies skolu ikdienas mācību saturā, un arī tāpēc ir jāmeklē jauni ceļi. Elīna piebilst, ka gribētu ar laiku redzēt, kā Learn IT izvērš savu darbību arī ārpus Latvijas – pieredze ir uzkrāta, tāpēc būtu vērtīgi dalīties arī ar partneriem no citām valstīm.
"Ideālais scenārijs būtu, ka šādi pulciņi vairs nebūtu nepieciešami, jo programmēšana skolā būtu pieejama ikvienam, nedalot, kuri vecāki to var vai nevar atļauties," uzsver Linda. Vai nav jābaidās, ka tad zudīs abu biznesa jēga? Elīna un Linda atbild, ka tad būs nepieciešamas atkal jaunas mācību programmas, jo interneta tehnoloģijas aizvien attīstīsies. Un Elīna vēl atgādina, ka tieši tāds savā ziņā arī ir sociālās uzņēmējdarbības virsuzdevums – meklēt kādas problēmas risinājumus. "Tas gandarījums rodas tad, kad izdodas to atrisināt. Tev varbūt vairs nav tās uzņēmējdarbības, bet tu redzi, ka problēma ir atrisināta." tā Elīna.
Learn IT
1. Mācība Vislabākā mācība ir kļūdas! Tāpat uzņēmējdarbībā nav jābaidās būt nekaunīgam un, visbeidzot, jāsaprot, ka nemitīgi arī pašam jāmainās un jāmeklē jauni ceļi attīstībai.
2. Mērķis Attīstīt uzņēmējdarbību arī ārpus Latvijas.
3. Pieredze Nevajag baidīties izmantot patlaban uzņēmējdarbībā visai populāro principu – pirms galaprodukta radīšanas izveidot prototipu un mēģināt vispirms pārdot to. Ja pieprasījums ir, var ķerties pie rūpīgas produkta izstrādes, ņemot vērā arī potenciālo klientu ieteikumus.