Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Pārorganizēt smadzenes

Meklējot ceļus, kā palīdzēt cilvēkiem atgūties pēc dažādām traumām, ergoterapeits Pēteris Urtāns (40) nonāca līdz smadzeņu treniņiem. Līdz tam Latvijā maz zināmais terapijas veids izrādījās pieprasīts, un bija skaidrs – jādibina uzņēmums Riga Brain.

Uzņēmuma Riga Brain birojs izvietots mājīgās telpās Stabu ielā. Te fonā skan relaksējoša mūzika un uz ekrāniem dejo dažādas figūras – noskaņa ir tik patīkama, ka tā vien gribas palikt šeit ilgāk un vienkārši pagulēt. Taču laiks, kurš, dažuprāt, nemaz neeksistē, ir nepielūdzams gan man, gan uzņēmuma izveidotājam ergoterapeitam Pēterim Urtānam. Sarunu par uzņēmuma darbību ik pa laikam nākas pārtraukt, jo viņš sagaida vai atvadās no saviem klientiem. Jāteic, viņa smadzenes tiešām darbojas labi, jo uz jautājumu pēc kārtējā šāda pārtraukuma par to, pie kā tad mēs palikām, viņš uzreiz zina atbildi un var turpināt stāstu no vietas, kur iepriekš apstājās.

Riga Brain ir dibināts 2008. gadā, un nu, izmantojot to, ka ir pieņemts sociālo uzņēmējdarbību regulējošs likums, tas kļuvis arī par sociālo uzņēmumu. Pašu izvirzītais mērķis: sniegt smadzeņu treniņu pakalpojumus pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, arī tiem, kas to nevar atļauties. Uzņēmuma vadītājs rēķina, ka šobrīd smadzeņu treniņus, izmantojot Riga Brain tehnoloģijas, būs izmēģinājuši jau ap septiņiem tūkstošiem cilvēku.

Jo mājās vairs nebija vietas

Pēteris Urtāns ir pabeidzis medicīnas studijas, konkrēti specializējoties ergoterapijā. Sākotnēji strādājis Valsts garīgās veselības aģentūrā, arī ar vardarbībā cietušiem bērniem centrā Dardedze. Taču viņu interesēja, ko vēl bez klasiskas rehabilitācijas pēc traumām var darīt cilvēku labā.

Pagrieziena punkts pienācis brīdī, kad jaunais ergoterapeits iepazinies ar kādu amerikāņu profesoru, kas Latvijā veica pētījumus. Tas Pēterim pavēra durvis uz tā dēvēto neirofīdbeka lauku. Kas tas īsti ir, un kā to dara? Īsi sakot – smadzeņu treniņa jeb seansa laikā ar īpašiem sensoriem tiek stimulētas smadzenes, liekot tām pārorganizēties, lai pēcāk tās varētu darboties labāk.

Pēteri šis terapijas veids ieinteresējis, un viņš aizbraucis uz ASV, kur apguvis nepieciešamās tehnoloģijas. Vispirms tās izmēģinājis uz saviem tuviniekiem – rezultāti esot bijuši labi, un pamazām pieteikušies arvien vairāk interesentu, kas arī gribējuši izmēģināt šādu smadzeņu treniņu.

"Bija daudz zvanu, un es viņus visus vairs nevarēju pieņemt savās mājās. Tad arī izveidoju uzņēmumu Riga Brain – smadzeņu treniņu centru," atceras Pēteris. Tolaik gan vēl uzņēmuma mērķauditorija galvenokārt bijusi ārzemju publika, jo pakalpojums bijis diezgan dārgs. "Taču mans mērķis bija šo pakalpojumu pēc iespējas padarīt pieejamāku cilvēkiem, kam tas varētu palīdzēt," uzsver speciālists.

Tas arī izdevies – kopš uzņēmuma dibināšanas ir mainījušās tehnoloģijas un pakalpojums kļuvis pieejamāks. Līdz ar to Riga Brain patlaban var realizēt arī programmu, kuras ietvaros smadzeņu treniņus piedāvā cilvēkiem, kas nonākuši krīzē un kam šis pakalpojums būtu vajadzīgs, bet kas paši to nevar atļauties. Tāds piedāvājums ir aktuāls jau piecus gadus, un līdz ar to pārtapšana par sociālo uzņēmumu tad, kad to ļāva likums, bija tikai loģisks solis.

"Tie, kas nāk un maksā par seansiem, daļēji sponsorē arī tos, kas šos seansus nevar atļauties," vienkāršo, bet efektīvo sistēmu skaidro Pēteris. Viena no šādām grupām visbiežāk ir bērni, kuriem ir autiskā spektra traucējumi, garīga atpalicība, runas traucējumi vai uzvedības problēmas. "Mēs gan nestrādājam tieši ar simptomiem vai diagnozēm. Mēs strādājam, lai vispār uzlabotu smadzeņu darbību," paskaidro Riga Brain dibinātājs un vienlaikus uzsver, ka uzņēmuma piedāvātais pakalpojums ir piemērots ikvienam, kuram ir smadzenes. 

"Mēs esam strādājuši arī ar kaķiem un suņiem, un tā arī ir atsevišķa joma, kas attīstās," piebilst Pēteris. Šo pakalpojumu biežāk vēloties izmantot saimnieki, kuru mājdzīvnieki ir paņemti no patversmes, iespējams, iepriekš piedzīvojuši traumatisku pieredzi un tāpēc, piemēram, nekomunicē vai ir bailīgi. Smadzeņu treniņi dzīvniekam var palīdzēt atkal "atdzīvoties".

Svarīgi saprast, uz ko tu nāc

Uzņēmuma galvenais "produkts" ir smadzeņu treniņi, taču, reaģējot uz pieprasījumu, tagad tiekot piedāvāti arī dažādi semināri par cilvēka smadzeņu darbību.

Kā tad smadzeņu treniņš norisinās? No sākuma cilvēkam ir jānoklausās stundu un piecpadsmit minūšu gara audiolekcija, kā smadzenēs vispār notiek pārmaiņas. Savā ziņā lekcijas mērķis esot mazliet nobiedēt cilvēku, lai viņš pats apzinātos, vai ir gatavs tālākam seansam. Pēc tam seko daži kontroljautājumi, lai treniņu vadītājs saprastu, vai lekcija tik tiešām ir uztverta. Vēl arī ir svarīgi kopīgi saprast, kas tieši ir tās problēmas, ko vajag risināt. "Mēs to saucam par smadzeņu inventarizāciju," precizē Pēteris.

Seansa laikā ap galvu tiek aplikti dažādi vadiņi, un tad nu pusstundu esot vienkārši jāsēž. Šajā laikā var klausīties mūziku, bērni mēdzot skatīties multfilmas. Kā skaidro Pēteris, smadzeņu treniņi nav invazīvs process, tas drīzāk ir atbalsts smadzeņu spējai pašorganizēties. Pēc seansiem arī tiek vērtēts – var vai nevar novērot dinamiku. Ja var fiksēt uzlabojumus, visi priecājas un bauda rezultātu. Taču aptuveni 3–5% gadījumu dinamiku nevarot novērot. Tad jālūko, kādi citi iekšēji vai ārēji faktori kavē ļaušanos smadzeņu treniņiem. Pēteris zina stāstīt, ka cilvēks arī apzināti ar prātu var neļaut smadzenēs notikt vēlamajam procesam.

Higiēna arī smadzenēm

Vienkāršoti atbildot uz jautājumu, kas tad īsti notiek smadzeņu treniņa laikā, var teikt, ka tas palīdz smadzenēm pašām atrast to visspējīgāko stāvokli. "Jo vairāk smadzenes spēj adaptēties un pielāgoties, jo vairāk tās spēj palaist vaļā to, kas ir lieks, un iegūt kaut ko jaunu. Jo biežāk un ilgāk tās šādā stāvoklī spēj noturēties, jo cilvēkam smadzeņu darbība ir optimālāka," skaidro Pēteris. Pasaulē šādas dinamiskā "neirofīdbeka" ierīces, ar ko strādā Riga Brain, netiek reģistrētas kā medicīniskas, jo tās nestrādā ar simptomiem vai diagnozēm. Taču tās tiek sauktas par veselīgā dzīvesveida tehnoloģijām. Lai būtu saprotamāk – līdzīgi kā cilvēkam ir nepieciešamas fiziskas aktivitātes, svaigs gaiss, ūdens, sabalansēts uzturs, labā formā ir jāuztur arī smadzenes.

Kādus tad uzlabojumus cilvēki var novērot pēc smadzeņu treniņiem? Visupirms jau daudzi pamanot, ka uzlabojas miega kvalitāte. Ko nozīmē labs miegs? Pēteris paskaidro, ka tas ir tad, ja cilvēks var 10 līdz 15 minūšu laikā aizmigt, un, ja naktī gadās pamosties, nav grūti dažu minūšu laikā aizmigt atkal. Vēl svarīga laba miega pazīme ir, ka pamostoties cilvēks atkal ir enerģijas pilns.

Tāpat svarīgs uzlabojums esot sajūta, ka ķermenis pēc smadzeņu treniņa ir kļuvis "skaļāks". Proti, tas nozīmē, ka ķermenis skaidrāk māk signalizēt, kas tam ir vajadzīgs, labāk apzinās sev nepieciešamo. Piemēram, varot novērot, ka pēc seansiem cilvēkam vairāk slāpst.

"Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks pēc seansa ieiet veikalā, uzreiz izdzer pusotra litra pudeli ūdens un tad iet ar tukšu pudeli maksāt pie kases," stāsta smadzeņu treniņu vadītājs. Šis piemērs labi ilustrē to, cik daudz lietu mēs par savu ķermeni nemaz nepamanām.

Vēl Pēteris novērojis, ka cilvēkiem pēc seansiem iestājoties tāda pozitīvā vienaldzība. "Ko nozīmē pozitīvā vienaldzība? Tu nesatraucies par faktiem vai situācijām, kuras tu nevari mainīt, bet iesaisties, ja vari ko izmainīt. Tu neesi vienaldzīgs, tu esi klātesošs, bet tevi vairs nesatrauc lietas, ko tu nevari ietekmēt," skaidro Pēteris.

Trenēties var arī pats

Kas tad ir šodienas izaicinājumi, kas ietekmē cilvēka smadzenes? Pēteris kā visbūtiskāko min lielo informācijas daudzumu. "Jo smadzenes nav radītas šim laikmetam," viņš saka. Vēl būtiska problēma ir atkarība no ekrāniem. "Man patīk teiciens, ka cilvēki meklē feisbuka dibenu, bet, kā nevar, tā nevar to atrast," smejas Pēteris. Daudzie stimuli un ekrānu atkarība nu kļuvuši par problēmām, kam risinājumus jāmeklē gan zinātniekiem, gan politiķiem. Arī Pētera klientu vidū ir cilvēki, kas atzīst, ka viņiem ir atkarība no ekrānierīcēm.

Taču ne vienmēr nepieciešama ir īpaša ierīce – labu smadzeņu higiēnu var uzturēt arī paša spēkiem. Pēteris atgādina, ka uzmanība jāpievērš ne tikai kvalitatīvam miegam un fiziskām aktivitātēm, bet reizi nedēļā esot jāļaujas arī kaut kam tādam, kas tev gluži vienkārši ļoti patīk un kā dēļ ir sajūta, ka pazūd laiks un telpa. Tāpat ar izzināto ir svarīgi dalīties. "Ja tev patīk lasīt par zivīm, izpēti un pēc  tam aizej un izstāsti citiem," norāda Pēteris. Vēl svarīga esot "smadzeņu pārtika" – vairāk ogu, mazāk cukura un miltu –, kā arī iespēja apstāties un uzdot sev jautājumu, kas ar mani notiek šeit un tagad. Tāpat ir būtisks kontakts ar dzīvu cilvēku, tāpēc noderētu sarunas ar tiem, kam gribas līdzināties.

Pozitīvi pārsteigumi

Domājot par uzņēmuma nākotni, Riga Brain mērķis ir kļūt pieejamākiem, lai viņu pakalpojumus varētu izmantot arī reģionos. Tāpēc tiekot attīstītas tehnoloģiju izīrēšanas iespējas – "vadiņu komplektu" uz laiku jau tagad var aizlienēt ģimenes, skolas un darbadevēji.

Kad jautāju Pēterim, kāpēc vispār vajag darīt kaut ko tik atšķirīgu un vai ērtāk nav strādāt kādā jau esošā veselības aprūpes iestādē, viņš aicina parēķināt, cik daudz cilvēkiem tā ir iespējams palīdzēt. Viņaprāt, šādi var palīdzēt plašākam cilvēku lokam. Turklāt viņš neesot no tiem, kam uzņēmuma vadīšana aizņem daudz laika un spēka – virkni darbu varot nodot ārpakalpojumā, savukārt visu organizēt palīdz dažādas tehnoloģijas.

Prātojot par to, kā uzņēmums mainījis pašu, Pēteris atceras kādu gadījumu, kad vajadzējis lidot mājās no Londonas. Iepriekš bijusi saspringta diena, un atpakaļceļā pēkšņi parādījušās ļoti spēcīgas galvassāpes. Un tās nepārgāja.. Tad nu Pēteris atcerējies, ka viņam taču līdzi ir Riga Brain smadzeņu treniņu aparāts. "Es metu kaunu pie malas, pieliku šos vadiņus, palaidu programmatūru, un es kā tagad atceros – viens, divi, un nav!" tāds efekts pārsteidzis pat pašu. Vēl uzņēmēju motivē arī tas, ka šo darbu darīt ir ļoti interesanti un teju katru dienu ir pozitīvi pārsteigumi – piemēram, bērns, kas vispār nekomunicē, pēkšņi sāk skatīties acīs un smaidīt.

"Daudz tādu sīkumu, kas padara to dzīvi skaistāku. Tas laikam arī ir tas vislielākais piedzīvojums," vērtē Riga Brain dibinātājs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Īsais prieks par garo nakti(1)

Tomēr labāk, ja dienā ir 25 stundas, nevis divdesmit četras vai divdesmit trīs. Žēl, ka tāda diena ir tikai viena visā gadā un tā pati jau pagājusi. Īstais komunisms droši vien iestāsies nevi...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata