Vissportiskākais Jānis: Sporta vēsture Dienā jūnijā

Dienas sporta nodaļas vadītājs Arturs Vaiders (1955–2016) intervēja 1968. gada Mehiko olimpisko spēļu čempionu šķēpa mešanā Jāni Lūsi (1939–2020), pirms tam atgādinājis, ka 1932. gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā Latviju pārstāvēja vieglatlēti Jānis Daliņš un Jānis Dimza, kā arī Olimpiskās komitejas prezidents Jānis Dikmanis, tāpēc šo spēļu laikā daudzi jautājuši, vai visiem latviešiem vārds esot Jānis un uzvārds sākoties ar D burtu. "Jau vēlāk latvieši pasaulē kļuva slaveni kā šķēpa metēji. Un atkal – gandrīz visi bija Jāņi: Stendzenieks, Lūsis, Doniņš, Zirnis," rakstīja Vaiders un jautāja Lūsim, vai sportojot viņš zinājis par saviem priekšgājējiem. "Tolaik nebija pieņemts atcerēties agrākos laikus," atklāja Lūsis, kura sportista karjera pagāja zem sarkanā karoga, "Tikai tad, kad no Sibīrijas atgriezās Oto Jurģis, uzzinājām, ka laba līmeņa sports, arī šķēpa mešana, Latvijā bijusi jau pirms 1940. gada."

Vārdu Jānis mūsu izcilais sportists teicās uztveram kā mātes un tēva dotu godu, "kaut lielākā manas dzīves daļa pagājusi laikā, kad Līgo svētkus svinēja maz". Tieši Līgo vakarā Jānis Lūsis uzstādīja pirmo no diviem saviem pasaules rekordiem – 91,98 metri 1968. gada 23. jūnijā Somijā, un Vaideram atzina, ka šī sakritība toreiz ir devusi papildu spēkus. Par sava spēka avotiem vispār runājot, Lūsis atklāja, ka tēvu atceras maz: "Dažas dienas pēc kara mēģinājums pierunāt uzvarētājarmijas līksmojošos sirotājus pasargāt viņa saimniecību beidzās traģiski. Tēvu un kaimiņu nošāva, vecomāti ievainoja. Tēvs savu saimniecību nebaidījās aizstāvēt kailām rokām pat viskritiskākajā brīdī, tāpēc mans pienākums ir kaut daļēji to atjaunot." Vēl Jānis Lūsis Vaideram teica, ka alu Jāņos iedzers, jo pilnīgs atturībnieks nekad nav bijis, bet ar sportu gan alkohols neesot savienojams. Savukārt Vaiders rakstu beidza ar atziņu: "Ja būtu jāizvēl Latvijas visu laiku labākais sportists, es balsotu par Jāni Lūsi. Ne tikai Jāņu priekšvakarā."