Izcils dalībnieku sastāvs, solīds balvu fonds un vēl nebijis notikums. Pateicoties FIDE Grand Prix Series 2019 posma uzņemšanai, Latvija uz desmit dienām kļūst par pasaules šaha centru. Svētdien jau tika aizvadīta sacensību pirmā kārta. Par godu vērienīgajam notikumam aicinājām uz sarunu Latvijas Šaha federācijas prezidentu Āri Ozoliņu.
Kā nonācāt pie idejas, ka viens no FIDE Grand Prix posmiem varētu notikt Latvijā?
Te droši vien jāsāk runāt kopumā – mēs rīkojam ne tikai Grand Prix posmu, bet Mihaila Tāla memoriālu. Tā ietvaros Rīgā notiks gan Grand Prix, gan bērnu turnīrs, gan ātrā šaha (15 minūšu katram spēlētājam – aut.) un ātrspēles (piecas minūtes katram) turnīrs. Grand Prix piedalās 16 pasaules vislabāko šahistu, izņemot pasaules čempionu Magnusu Kārlsenu. No 22 pasaules vislabākajiem šahistiem pēc ranga aicina uz Grand Prix posmiem. Kopumā tādi ir četri, un visiem jāpiedalās trijos posmos. Tad kopvērtējuma vislabākie cīnīsies par pasaules čempiona titula pretendenta godu, izaicinot Kārlsenu. Grand Prix sērijas balvu fonds ir iespaidīgs – astoņsimt tūkstošu eiro. Rīgā tiks sadalīti 150 tūkstoši eiro. Rapid jeb ātrā šaha turnīrā dalību pieteikuši vairāk nekā trīssimt dalībnieku. Būs vairāk nekā sešdesmit lielmeistaru no 25 valstīm. Šajā turnīrā balvu fonds būs 25 tūkstoši eiro. Savukārt ātrspēlē ir ļoti līdzīgi. Nedaudz mazāk dalībnieku, bet vairāk nekā piecdesmit lielmeistaru. Bērnu turnīrs būs vērtīgs ne tikai ar pašām sacensībām, bet viņiem būs arī meistarklases un Grand Prix partiju vērošana, analīze. Pamatā dalībnieki būs no Latvijas un Krievijas, jo to rīko abu valstu šaha federācijas. Runājot par pašu ideju rīkot Grand Prix posmu Rīgā – tā man radās Igaunijā, šī gada 12. un 13. janvārī tur notika turnīrs. Uzrunāju Starptautiskās Šaha federācijas prezidentu Arkādiju Dvorkoviču un piedāvāju kopīgi noorganizēt Tāla memoriālu Rīgā. No aprīļa mēneša aktīvi strādājām pie tik vērienīgu sacensību norises Latvijā. Tik nozīmīgi turnīri kā Grand Prix ātrspēlē un ātrajā šahā Latvijā vēl nekad nebija notikuši. Mums ir lieli svētki.
Latvijas šahisti piedalās tikai rapid un ātrā šaha turnīros?
Jā. Grand Prix sērijā Latvijas šahistu vēl nav. Šobrīd [Igoram] Kovaļenko vēl mazliet pietrūkst, lai kvalificētos Grand Prix (Kovaļenko FIDE rangā ir 98. vietā, viņa personīgais rekords ir 44. vieta – aut.). Bet viņš vēl ir jauns. Domāju, viņam viss vēl priekšā.
Par kuriem šahistiem Latvijas līdzjutējiem turēt īkšķi ātrspēlē un ātrajā šahā?
Jātur īkšķis par savējiem. Visi vadošie Latvijas lielmeistari piedalīsies. Trūks tikai Toma Kantāna, kurš komentēs kopā ar savu sievu Annu. Visi pārējie lielmeistari spēlēs. No Latvijas favorīts ir Kovaļenko, bet viņš pēc reitinga šajā turnīrā ir ap divdesmito vietu. Taču rēķināmies, ka būs vēl dalībnieku papildinājums, jo svētdien tiks aizvadīta Grand Prix pirmā playoff kārta un astoņiem dalībniekiem turnīrs beigsies. Ceram, ka vismaz pieci seši no viņiem pievienosies ātrspēles turnīram.
Pēdējos gados, šķiet, daudz darīts, lai popularizētu šahu. Bija gan Alekseja Širova atgriešanās pie Latvijas pilsonības, kas gan beidzās ar raksturu nesakritību un viņa došanos prom...
(Silti smiekli.)
...gan Eiropas čempionāts dāmām, gan lielāki un mazāki šaha festivāli. Kāda kopumā ir situācija Latvijā ar šaha spēles attīstīšanu?
Vēl jau iecienīts bija turnīrs par Baltijas vislabākā šahista titulu, kur visi bija motivēti cīnīties par desmit tūkstošu eiro lielu balvu fondu. Simtgadei par godu nospēlējām maču ar igauņiem pie simt galdiņiem, un rezultāts bija 50 pret 50. Bija mačs arī ar Lietuvu, kuru Liepājā uzvarējām. Pagājušajā gadā pie mums notika Eiropas jauniešu čempionāts. Varu teikt, ka jauniešu līmenī mūsu šahistu rezultāti kļūst labāki. Iepriekš bija diezgan bēdīgi, stipri atpalikām no igauņiem un lietuviešiem. Tagad ir krietni labāk. Jau otro gadu pēc kārtas rīkojam arī šaha olimpiādi jauniešiem. Tur bija iesaistīti vairāk nekā tūkstoš bērnu, kuri ikdienā nenodarbojas ar šahu. Eiropas jauniešu čempionātā arī bija vairāk nekā tūkstoš dalībnieku. Vēl lielāku sacensību bērniem nemaz nav, jo pasaules čempionātos dalībnieki ir sadalīti vecuma grupās, bet pie mums spēlēja šahisti no astoņu līdz astoņpadsmit gadu vecumam. Tā ka Latvija ir viens no tādiem centriem, kurā notiek daudz augstas raudzes pasākumu.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 15. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!