Abi pasākumi būtībā ir orientēti uz vēlmi pārdot kāda uzņēmuma kapitāla daļas, vai nu izlaižot jaunus vērtspapīrus un tādējādi kompānijām tiekot pie papildu naudas, vai arī ar valsts īpašuma privatizāciju, kuras lietderība gan ir ļoti cieši saistīta ar katru konkrēto uzņēmumu.
Šajā gadījumā nav mazsvarīgi, vai kompānija tiek pie papildu naudas un labāka menedžmenta un paplašina savu darbību vai arī kāds nopērk kompāniju, bet galarezultātā izrādās, ka iedzīvotāji un komercsabiedrības zaudē tarifu pieauguma dēļ. Tomēr pašlaik par šo tēmu vēl aktuālāks jautājums ir, vai tirgus konjunktūra ir labvēlīga tam, lai uzņēmumi, kā mēdz sacīt, ietu uz biržu un naudu piesaistītu ar akciju pārdošanu, tādējādi paplašinot uzņēmuma akcionāru struktūru, vai izlaižot parāda vērtspapīrus – parādzīmes, obligācijas vai ķīlu zīmes.
Vērtē pozitīvi
"Kopš Eiropas Centrālā banka (ECB) pirms vairākiem gadiem sāka nekonvencionālus ekonomikas stimulēšanas pasākumus jeb tā dēvēto kvantitatīvo mīkstināšanu (pazīstama arī kā QE), vienlaikus uzturot rekordzemas procentu likmes, situācija kapitāla tirgos un obligāciju emisiju jomā ir vērtējama kā ļoti labvēlīga. Kvantitatīvā mīkstināšana palielina pieprasījumu pēc noteiktiem kritērijiem atbilstošiem parāda vērtspapīriem, arī korporatīvajā sektorā, tādējādi veicinot gan šo, gan pārējo obligāciju cenu celšanos un ienesīguma samazināšanos," situāciju ieskicē a/s Latvenergo finanšu un kredītu vadības direktors Jānis Irbe.
Viņš mudina atcerēties ECB vadītāja Mario Dragi teikto, ka zemas procentu likmes visdrīzāk saglabāsies visu 2019. gadu un ECB turpinās reinvestēt aktīvu pirkšanas programmā atpakaļ saņemtos līdzekļus. Ja vien aktualitāti neiegūs kādi jauni, vēl nenovērtēti riski, visdrīzāk tuvākā gada laikā saglabāsies paaugstināts pieprasījums un zemākas cenas jaunemitētiem vērtspapīriem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 23. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ARGO