Pēdējā laikā e-pasta vēstules ''dārgajiem klientiem'' sūta arī starptautiskie pasažieru pārvadātāji – lidsabiedrību, autobusu un prāmju biznesa pārstāvji. Par sevi atgādina tūrisma kompānijas un viesnīcas. Vēstījumus par to, ka durvis atkal ir atvērtas, izplata muzeji, tūrisma informācijas centri un restorāni.
Cīņa par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju uzmanību, laiku un naudu ir sākusies, un jau tagad redzams, ka tā būs ļoti sīva un ka Baltijas tūrisma industrijā konkurence šovasar būs asāka nekā jebkad XXI gadsimtā, jo Covid-19 krīze sabiedrībā ir radījusi milzīgu piesardzību, turklāt atšķirībā no 2009. gada ekonomiskās krīzes, kas izraisīja tikai finansiālo piesardzību, šoreiz piesardzība ir divkārša, jo ir saistīta gan ar naudas taupīšanu, gan ar veselības sargāšanu.
Protams, tas, cik veiksmīgi aso konkurenci izturēs katrs konkrētais uzņēmums, ir atkarīgs no uzņēmuma vadības un komandas, taču ir arī ārkārtīgi svarīgi, lai visiem uzņēmumiem valstiskā līmenī tiktu nodrošināti vienādi spēles noteikumi.
Ideālā variantā būtu vēlami vienādi atbalsta nosacījumi visā Baltijā, lai nebūtu tā, ka Latvijas uzņēmēji pamatoti sūdzas par to, ka gan Igaunijas, gan Lietuvas uzņēmēji vieglāk un ātrāk saņem atbalstu no savas valdības, taču, ja Baltijas solidaritāte šajā aspektā nav iespējama, būtu nepieciešami vismaz vienādi spēles noteikumi mūsu pašu valstī.
Ar bēdīgi slavenajiem dīkstāves pabalstiem jau radās situācija, ka diskutablo kritēriju un samudžināto nosacījumu rezultātā vismaz pirmajā piegājienā pabalstus nesaņēma pat tie, kuri bija pārliecināti, ka bez grūtībām šos pabalstus iegūs, un vismaz sākotnēji rezultāts nebija iepriecinošs – aizvainoti uzņēmēji un iedragāts valdības tēls. To valdībai derētu ņemt vērā un nākamajiem atbalsta pasākumiem noteikt pēc iespējas vienkāršākus kritērijus, kas ļautu precīzi definēt, kam atbalsts pienākas, un tādus mehānismus, kas atbalstu ļautu saņemt un izmantot ātri, viegli un vienkārši.