Lai mēs dzīvotu tiesiskā valstī, bija viens no mērķiem Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā. Arī tagad tiesiskuma nozīmīgums itin nemaz nav mazinājies, lai arī atsevišķas varas partijas brīžiem demonstrē, teiksim tā, visai savdabīgu tiesiskuma izpratni. Starptautiski atzītiem principiem atbilstīgi organizētas vēlēšanas ir viens no visbūtiskākajiem demokrātiskas valsts pastāvēšanas priekšnosacījumiem. Līdz ar to, ja tiek konstatēti tādi vēlēšanu procedūras pārkāpumi kā šoreiz, nav ko lieki spekulēt par to, vai tie ir būtiski vai ne, vai varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātu un kam par labu, vai nevarēja ietekmēt, – viskorektākais risinājums ir lūgt šos pārkāpumus izvērtēt tiesai. Atgādināšu – vēlēšanu kastēs tika konstatētas kopumā 627 vēlēšanu aploksnes bez iecirkņa zīmoga, bet vienā iecirknī vēlēšanu dienā 34 vēlētājiem tika izsniegti vēlēšanu biļeteni ar iepriekšējās balsošanas zīmogiem, tātad attiecīgie balsojumi saskaņā ar likumu atzīstami par nederīgiem, tāpat astoņiem cilvēkiem neesot dota iespēja nobalsot mājās, jo pie viņiem neieradās vēlēšanu komisijas pārstāvji.
Ja tiesa atzīs pārkāpumus par būtiskiem, bet ne tik ļoti, lai būtu traucēta vēlēšanu rezultātu izsludināšana, domē ievēlētie, tostarp viņu vairuma veidotā koalīcija, jau vistuvākajā laikā varēs sākt darbu. Protams, būtu nepatīkami, ja tiesa atzītu pieļautos pārkāpumus par tik nozīmīgiem, ka jārīko atkārtota balsošana vai nu atsevišķos iecirkņos (ja tas iespējams), vai kopumā. Taču arī tas nebūtu nekas katastrofāls, ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldības administratori faktiski īsteno to pašu partiju gribu, kuras guvušas vairākumu deputātu vietu nule notikušajās vēlēšanās un gan jau tādu pašu rezultātu sasniegtu atkal, ja tiktu rīkota pārbalsošana.
Cita lieta, ka šis ir tas brīdis, kad būtu nepieciešams ļoti rūpīgi izmeklēt pārkāpumu cēloņus. Nedomāju, ka tā bija apzināta kaitniecība, drīzāk – vēlēšanu rīkotāju darba brāķis. Cilvēki, kas to pieļāva, būtu nomaināmi pret apzinīgākiem. Jācer, ka tādus lēmumu pieņēmējiem izdosies atrast.