Varas pārdale caur sētas durvīm

Viena no vairākām pašvaldībām, kas sola vērsties ST, ir Ikšķiles novads, kas maijā jau vinnēja pašvaldību ministriju, kad ST lēma, ka bijis pretlikumīgi apturēt ikšķiliešu aptauju par atbalstu administratīvi teritoriālajai reformai. Grūti vērtēt, vai ST pieņems izskatīšanai un kā vērtēs administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz konkrētu pašvaldību interesēm, bet tas ir tikai viens no aspektiem, par ko grasās sūdzēties neapmierinātās vietvaras. Par pirmo aspektu – reformas pieņemšanas gaitu Saeimā, ko apstrīdēs pašvaldības, – ir grūti iedomāties, ka tas neizpelnīsies sarkano kartīti no ST puses.

Galu galā uz to, ka notikušais nav labas reformas paraugs, atgādinot par pašvaldību tiesībām to apstrīdēt ST, norādīja arī Valsts prezidents Egils Levits, pēc garas argumentācijas un kritiskām piezīmēm tomēr paziņodams par likuma izsludināšanu. Levita konstitucionālo tiesību eksperta reputācija ļauj domāt, ka prezidents uz likumu un tā pieņemšanas gaitu ir jau paskatījies ar bijušā tiesneša aci. Laiks rādīs, vai prezidenta acīmredzamais lēmums nešūpot politisko vidi un ar daudziem "bet" parakstīt paša kritizētu reformu ir bijis stratēģiski pareizs.

Ar politiskiem resursiem un ietekmi Saeimā mainīt spēles noteikumus, cenšoties palielināt savu kumosu varā, ir A/P darbības modelis. Tieši šādā kontekstā un arī saistībā ar pašvaldību vēlēšanām bija uztverama nesenā šīs partijas ideja ļaut pašvaldību vēlēšanās piedalīties personām, kas sasniegušas tikai 16 gadu slieksni.

Politiskie konkurenti no citām koalīcijas partijām jau pamanījuši un vērš uzmanību uz to, cik lielu uzsvaru A/P pašreklāmās liek uz dažādām interneta aptaujām, kurās partijai un tās Rīgas mēra amata kandidātam ir netipiski liels, no ierastajām socioloģiskajām aptaujām būtiski atšķirīgs reitings. Tas ir saprotams, jo internetā veiktās aptaujas tradicionāli neaptver ievērojamu daļu cilvēku gados. Cilvēki gados ir jāpārliecina, ka partija konkrētajā pašvaldībā realizēs to interesēm atbilstošu saimniecisko politiku, šādi vēlētāji arī nepaslinkos salīdzināt šos solījumus ar partijas reālajiem lēmumiem valdības un Saeimas līmeņa politikā.

Šādiem vēlētājiem arī ir ilgāka politiskā pieredze un līdz ar to – atmiņa, viņiem daudzas A/P sejas nekādi neizdosies pasniegt kā nebijušu un nesasmērējušos jaunumu Latvijas politikā. Savukārt sešpadsmitgadīgus jauniešus ir vieglāk pārliecināt ar plakātiskiem solījumiem par jautājumiem, kas vienkārši svaigi izklausās, lai arī ir maz vai nemaz nav saistīti ar pašvaldību ikdienu, bet partiju ideoloģisko grupēšanos.