Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotais zvanu centrs šodien līdz plkst.16 saņēmis 23 jautājumus saistībā ar ministrijas īstenoto vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.
Apes un Alūksnes novada pašvaldībām, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) 222 Apes novada iedzīvotāji iesnieguši kolektīvo iesniegumu, kurā pauduši vēlmi apvienoties ar Alūksnes novadu, ja tiek īstenota administratīvi teritoriālā reforma.
No pirmdienas, 22. jūlija, darbu sāks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotais zvanu centrs, kur iedzīvotāji, zvanot uz tālruni 68 806 999, varēs noskaidrot atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem saistībā ar ministrijas īstenoto vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, aģentūra LETA uzzināja ministrijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotā konsultācija pašvaldībās par administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz pašvaldību skaitu valstī 2021. gadā samazināt no 119 līdz 35. Līdzšinējās sarunās gan jau izskanējis, ka šis plāns nav akmenī cirsts un tajā iespējamas dažas loģiski pamatotas un pašsaprotamas izmaiņas. Savukārt saruna Ogres novada domē ceturtdien noritēja samērā augstos toņos, par to parūpējās Ikšķiles pašvaldības deputāti ar iebildumiem pret reformas ietvaros ieplānoto Ikšķiles novada pievienošanu Ogres novadam kopā ar Lielvārdes un Ķeguma novadu kādreizējā Ogres rajona robežās.
Atsākot apspriedes ar novadu pašvaldībām par administratīvi teritoriālās reformas projektu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) trešdien viesojās Talsu novadā. Tajā piedāvāts apvienot kādreizējā Talsu rajona teritorijas, pievienojot Dundagas, Rojas un Mērsraga novadus. Lai gan Talsu novads pats par sevi atbilst reformas ietvaros kritērijiem par iedzīvotāju skaitu un darba vietām, reforma jāskata plašāka reģiona iedzīvotāju interesēs, uzskata novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols (LZS). Vienlaikus neesot skaidrs, vai lielāka platība un salikšana lielākās vienībās panāks reformas vēlamo rezultātu.
Administratīvi teritoriālā reforma būtu jāsāk ar reģionāla līmeņa pārvaldības teritoriju - apriņķu - izveidi, šodien reģionālajai reformai veltītajā konferencē Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumi pauda ekonomikas doktors Andris Miglavs.
Trūkst atbilžu uz ļoti konkrētiem jautājumiem, kādi būs ieguvumi, apvienojot Jelgavu ar Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu, Dienai atzina visu triju pašvaldību vadītāji. Vienlaikus pašvaldības satrauc ierobežotās iespējas aizņemties finanšu resursus investīciju projektu realizēšanai, tādējādi apdraudot to realizāciju un attiecīgi arī valsts attīstībai nepieciešamo ES līdzekļu saņemšanu. Tas liekot uzdot jautājumus par valdības prioritātēm.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicās, ka plānotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pašvaldībās tuvākajos gados darbinieku skaits samazināsies, tomēr zaudējumi būšot mazāki nekā plānotie ieguvumi. Vislielākā "štatu samazināšana" būs administratīvā personāla sektorā.
Kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apņēmusies īstenot līdz 2021. gadam, viens no visbiežāk dzirdētajiem apgalvojumiem ir "esam pašpietiekami". To teic arī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis (NA), tomēr viņš pilnībā atbalsta VARAM piedāvājumu apvienot Smiltenes novadu ar Apes un Raunas pašvaldību. Pastāv iespējas, ka apvienotos tikai Smiltenes un Apes novads, bet arī Raunas novadam ir argumenti par labu šādam modelim. Diena devās uz Smilteni, lai klātienē izsekotu Smiltenes, Apes un Raunas pašvaldību vadības sarunām ar ministru Juri Pūci (A/P).
Ideja par pašvaldību referendumiem aktualizējās līdz ar kārtējām diskusijām par administratīvi teritoriālo reformu, bet nu atvērta vesela jautājumu lāde - vai referendumi iedzīvotāju gribas noskaidrošanai tiek izmantoti gana bieži, un vai to organizēšanas kārtībai nevajadzētu būt vienkāršākai? SestDiena mēģina uzzināt, ko par to domā eksperti un politiķi.
Konsultācijas ar novada domju deputātiem par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) solīto, pirmoreiz parādot jauno karti, ir sākušās. Pirmdien ministrs Juris Pūce (A/P), valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš un ministrijas pieaicinātais eksperts, uzņēmuma Jāņa sēta galvenais redaktors, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs bija devušies uz Preiļiem, kur tikās ar Aglonas, Preiļu, Riebiņu un Vārkavas novada pašvaldību pārstāvjiem. Dienas aptaujātie pašvaldību pārstāvji tikšanos vērtēja kopumā atzinīgi, vienīgi atklājās, ka diskusijā ierindas deputāti nemaz nebija piedalījušies, sarunu smagumu atstājot uz priekšsēdētāju pleciem.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 30.kongresā vietvaras vienojušās lūgt valdībai, lai tā uzdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pārstrādāt un papildināt piedāvājumu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanai,.
