Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +8 °C
Skaidrs
Svētdiena, 28. aprīlis
Terēze, Gundega

Administratīvi teritoriālā reforma

Novadu reforma: Deputātu vairāk, bet par maz

Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā pašvaldību deputātu skaitu plānots samazināt par 54% – no pašreizējiem 1614 līdz 750 deputātiem. Lai arī jaunveidojamo novadu pašvaldībās ievēlēto deputātu skaits tiks nedaudz palielināts, tas būs ievērojami mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs, kur arī ir veikta reģionālā reforma, kā arī teju divkārt mazāks par starptautiski atzītu sakarību jeb tā dēvēto kubsaknes likumu. Līdz ar to iedzīvotāju un pašvaldību paustajām bažām par pārstāvniecības samazināšanos ir pamats, jo īpaši tāpēc, ka vismaz pagaidām grozījumi ATR likumprojektā plāno pašvaldību vēlēšanās izslēgt iespēju sarakstus izvirzīt vēlētāju apvienībām.

Valka varētu palikt viena pati novadā

Šodien Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija sāks skatīt priekšlikumus, kas iesniegti Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 2. lasījumam. Pavisam saņemti 335 priekšlikumi, no kuriem divas trešdaļas skar likumprojekta pielikumu, kurā minētas jaunveidojamās 39 pašvaldības. Izskatās, ka galvenās izmaiņas būs saistītas ar to, ka Valka paliks viena pati bez citu teritoriju pievienošanas.

Ikšķiles novada pašvaldība aicina Saeimu atlikt novadu reformu līdz atzinuma saņemšanai

Ikšķiles novada pašvaldība lūgs Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju un Saeimu atlikt likumprojekta Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums izskatīšanu, līdz Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa situācijas administratīvi teritoriālās reformas procesā atzinuma saņemšanai un izvērtēšanai.

Stagnēt līdz reformas beigām

Kamēr notiks administratīvi teritoriālā reforma (ATR) un darbu nesāks jaunās 2021. gadā ievēlētās domes, pašvaldības jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus nedrīkstēs izstrādāt un apstiprināt. To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītie un Saeimā jau konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā. Gan Saeimas debatēs, gan arī Dienas uzrunāto ekspertu viedoklī izskan bažas, ka šāds lēmums apstādinās pašvaldību attīstību vismaz turpmākos trīs gadus, būs apgrūtināta vai pat neiespējama Eiropas Savienības fondu naudas apguve.

Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits vietvarās varētu sarukt par 864 domniekiem

Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits vietvarās varētu sarukt par 864 domniekiem jeb 54%, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajiem grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kurus otrdien, 10.decembrī, plānots skatīt valdībā. Līdz ar to kopējais pašvaldību deputātu skaits valstī varētu būt 750 deputāti.

Mainās domes vadība divos Vidzemes novados

Beverīnas un Smiltenes novads atrodas blakus, un abos dažādu iemeslu dēļ šā gada nogalē notiek domes vadības maiņa. Taču ir būtiska atšķirība – Smiltenē jaunais priekšsēdētājs ir jau ievēlēts, turklāt vienbalsīgi, bet Beverīnā pirmais mēģinājums ir beidzies bez rezultāta un priekšā ir sarunas starp triju domē pārstāvēto sarakstu deputātiem.

Ministrs Ikšķiles krustugunīs

Augstā emociju temperatūrā Ikšķilē aizritēja pirmdienas vakars, kad iedzīvotāji bija aicināti uz tikšanos ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP). Pašvaldības vadības un iedzīvotāju pretestība ministrijas piedāvātajam variantam iekļaut Ikšķili Ogres novadā kopā ar pašreizējiem Lielvārdes un Ķeguma novadiem ilgst jau vairākus mēnešus. Aprīlī ministrs apturēja pašvaldības izsludināto iedzīvotāju aptauju, par ko savukārt dome vērsās Satversmes tiesā.

Izskata iespēju "apvienot" Valku un Valgu

Lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību Valkas un Igaunijas pierobežas pilsētas Valgas iedzīvotājiem, tiek izskatīta iespēja rosināt parakstīt starpvalstu līgumu par kopīgu pašvaldību pakalpojumu grozu, aģentūrai LETA pastāstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) Saeimas deputāts Jānis Dombrava.

Reforma šķeļ Aglonas novadu

Aglonas novads ir viens no tiem retajiem novadiem Latvijā, kas iepriekšējās reformas laikā izveidojās pāri iepriekšējo rajonu robežām. To, ka veco rajonu vilkme joprojām ir saglabājusies, apliecina ne vien sabiedriskās apspriešanas rezultāti, bet arī Aglonas novada domes lēmums, kas paredz novada sadalīšanu, – bijušā Preiļu rajona sastāvā esošā Aglonas pagasta pievienošanu Preiļu novadam, bet Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagastu atgriešanos Krāslavas administratīvajā teritorijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā modelī Aglonas novads kā vienots veselums tiek iekļauts Preiļu novadā.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide