Irākā, kur pēdējo nedēļu laikā plašas teritorijas sagrābuši islāmistu kaujinieki, šomēnes gājis bojā jau vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem trīs ceturtdaļas ir civilpersonas, otrdien paziņojusi ANO.
ASV nav nepieciešams ANO Drošības padomes mandāts, lai veiktu militāras operācijas Irākā, ja Savienotās Valstis izpilda Bagdādes lūgumu, apliecinājis ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns.ASV "būs jāizlemj, vai viņi iejauksies konfliktā ar sauszemes spēkiem vai citiem militāriem līdzekļiem un vai viņi koordinēs šādu rīcību ar Irānu, kas ir reģionālā vara," ANO ģenerālsekretārs skaidroja Šveices laikrakstam Neue Zuercher Zeitung.
ANO piektdien brīdināja par cilvēktiesību situācijas satraucošu pasliktināšanos Ukrainas austrumos, kur uzdarbojas Kremļa atbalstītie bruņotie prokrieviskie kaujinieki.
Ukrainā attīstoties sliktākajam scenārijam, Maskava "atcerēsies" par Krievijas parlamenta augšpalātas doto atļauju ievest kaimiņvalstī armiju, ceturtdien, 24.aprīlī, paziņojis Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins."Šī iespēja vienmēr atrodas mūsu rokās, taču, protams, negribētos," izteicies Čurkins.
Lai arī Latvijā ir viens no augstākajiem slepkavību rādītājiem Eiropā, mēs dzīvojam ļoti drošā valstī un pasaules daļā salīdzinājumā ar Latīņameriku, kur iedzīvotājiem ir piecreiz lielāka iespējamība kļūt par slepkavu upuriem, otrdien raksta laikraksts Diena.
Ceturtdien Dienvidsudānā notikušajā uzbrukumā ANO bāzei, kurā patvērumu raduši vairāki tūkstoši pārvietoto mierīgo iedzīvotāju, nogalināti vismaz 58 cilvēki, bet vairāk nekā 100 ievainoti, piektdien pavēstīja ANO amatpersona.
Slepkavību skaits pasaulē ir samazinājies, tomēr puse no tām joprojām tiek pastrādātas valstīs, kurās dzīvo tikai 11% pasaules iedzīvotāju, liecina ANO Narkotiku un noziedzības biroja (UNODC) ceturtdien publiskotais pētījums.
Klimata izmaiņas jau tuvāko desmitgažu laikā draud atstāt daudz postošāku ietekmi uz cilvēku dzīvi, nekā mēs esam uzdrošinājušies atzīt līdz šim. Ja valstu līderi nekavējoties neieviesīs pasākumus klimata izmaiņu ierobežošanai, no bīstamajām sekām nebūs pasargāts neviens pasaules iedzīvotājs, otrdien raksta laikraksts Diena.
ANO Cilvēktiesību komitejas eksperti nav runājuši ne ar vienu no valsts valodas politikas veidotājiem, tāpēc viņu secinājumi par lingvistisko situāciju Latvijā nav uztverami nopietni. Tā Dienai atzīst izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība), komentējot 27. marta ANO Cilvēktiesību komitejas rekomendāciju Latvijai, kurā tiek norādīts, ka mūsu Valsts valodas likuma piemērošana var radīt draudus minoritātēm un nepilsoņiem, īpaši nodarbinātības jomā.
Latvijas valsts valodas likumi ir diskriminējoši, jo ierobežo darba iespējas krieviski runājošajiem un citām minoritātēm, ceturtdien paziņojusi ANO Cilvēktiesību komiteja.Pēc tikšanās ar Latvijas amatpersonām šomēnes komiteja savā ziņojumā vērsusi uzmanību uz nepilsoņu statusu un valodu minoritātēm Latvijā.
Industrializētās valstis paredz patvēruma pieprasījumu pieaugumu par 28%, liecina piektdien, 21.martā, publicētais ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) ziņojums. Patvēruma pieprasītāju skaits četrdesmit četrām industrializētajām valstīm pērn strauji pieaudzis, un to galvenokārt izraisījusi krīze Sīrijā. Baltijā patvēruma pieprasījuma izmaiņu dinamika katrai no valstīm atšķiras – kamēr Latvijā pērn pieteikumu skaits, ja salīdzina ar 2012.
Lielāko rietumvalstu ārlietu ministriem ar ANO ģenerālsekretāru Banu Gimunu bijis konferences zvans, kura gaitā spriests par Ukrainas krīzi, ceturtdien pavēstīja Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni.