Tilts kā pilsētas simbols
No arkveida akmeņu būvēm Romas impērijā līdz iekārtām dzelzs konstrukcijām mūsdienu metropolēs – tāda ir tiltu attīstība cauri laikmetiem
Arhitektūra
Rīgai vajadzīgs arhitektūras simbols
Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā Rolanda Pētersona
saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.
Tik daudz Mīsa, cik vien iespējams
Pēc sešus gadus ilgas restaurācijas apmeklētājiem atkal ir atvērta Jaunā Nacionālā galerija Berlīnē. Tas ir arhitekta Mīsa van der Roes radīts modernisma arhitektūras templis, kurā izstādītajai mākslai ir otrā plāna loma
Caur sidraba birzi gāju
Par konkursa Latvijas Arhitektūras gada balva 2021 Lielās balvas jeb Grand Prix ieguvēju ir kļuvusi Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā, kuras autori ir Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji.
Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2021 saņem Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā
Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji. Balva tika pasniegta 27. augustā Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 svinīgajā ceremonijā kultūrtelpā Hanzas perons
Viņa uzskatīja, ka vārds "kultūra" kādu laiku ir jāievieto karantīnā
XX gadsimta vidus un otrās puses itāļu izcelsmes brazīliešu arhitektes Linas Bo-Bardi (1914–1992) nozīme mūsdienās tikai pieaug. To apliecina viņai piešķirtā Venēcijas arhitektūras biennāles Zelta lauva par mūža ieguldījumu In memoriam
Kopā būšanas atbalss sarakstā
Augstākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā no visiem konkursā pieteiktajiem darbiem – objektiem un procesiem – ir izvirzīti vienpadsmit nominantu, starp kuriem augusta beigās tiks noskaidroti paši labākie.
Arhitektam Jānim Vilciņam – 90
18. jūnijā 90 gadu jubileju būtu svinējis ievērojamais Latvijas arhitekts Jānis Vilciņš. Viņš ir pazīstams kā viens no Preses nama un Centrālkomitejas ēkas arhitektiem
Jārēķinās, ka lielāko vairumu Rīgas ēku skars renovācija
Kāda ir Rīgas mājokļu arhitektūras programma turpmākajiem gadiem, ko pilsēta var darīt, lai atjaunotu cilvēku motivāciju dzīvot Rīgā, un kā nākotnē jāattīstās pilsētas centram, teritorijām ap dzelzceļa loku un tā dēvētajiem guļamrajoniem – Romāna Meļņika intervija ar Rīgas pilsētas arhitektu Gvido Princi.
Būvējot neiemūrēt dvēseli
Juris Dambis par būvkultūru, cekas mājas izģērbšanu un auras nozīmi darba vietas izvēlē.
Ar zelta atslēgu
Jūgendstils nav baroks, kam patīk žilbināt ar zeltītiem rotājumiem, taču šī stila pērle Liepājā pie zelta ir tikusi. Nē, to nevar ne nokasīt, ne nosvērt, bet ar to var atvērt Liepājas 1. ģimnāzijas durvis – tā ir zelta atslēga no pagātnes uz nākotni. Izcilas paraugs tapšanas laikā un restaurācijas veiksmes stāsts šodien – 32 kārtās.
Pierādījumus ne tikai nojaukšanai. Saruna ar arhitektu Jāni Lejnieku
Laikā, kad citur pasaulē gāž pieminekļus un gaida koronavīrusa pandēmijas otro vilni, latvieši beidzot ir pieņēmuši lēmumu celt akustisko koncertzāli. Turklāt nevis "virs ūdeņa, apakš tilta", proti, uz AB dambja, un arī ne viena pieminekļa vietā, ko sen prasās nogāzt, tikai nav pārliecības, vai mums tas tagad izietu cauri ar tik mazām sāpēm kā igauņiem ar Aļošu. Arī ne tur, kur kādreiz bija Sporta pils, vai kādā citā no daudziem tukšajiem Rīgas laukumiem. Nē, cels citā vietā.