Ārstu aprindām ir jāsauc pie atbildības mediķi, kuri ir ieteikuši cilvēkiem nevakcinēties pret Covid-19, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) pieprasa valdību nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Saeimai trešdien apstiprinot 2021.gada valsts budžetu, nākamgad mediķu zemākā mēnešalga pieaugs par 25% jeb no 1187 eiro līdz 1489 eiro ārstiem un no 785 eiro līdz 985 eiro māsām, informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.
Medicīnas māsu, internistu, ķirurgu, anesteziologu un reanimatologu skaits Latvijā jau šobrīd ir mazāks, nekā vajadzētu, norāda Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika. Meklējot iespējamos papildspēkus, vēlreiz pārbaudīti tie vairāk nekā 250 brīvprātīgie, kas gatavību palīdzēt pauda jau pavasarī. Tiesa, te steidzami jāatrisina likuma nepilnības, jo pašlaik tas valsts kapitālsabiedrībām (slimnīcām) neļauj piesaistīt brīvprātīgos. Veselības ministrija (VM) nule kā izplatījusi atkārtotu aicinājumu pieteikties vēl citus, kuri būtu gatavi palīdzēt tā dēvētajā X stundā.
Izziņu par to, ka persona ir pārslimojusi Covid-19 un var neievērot pašizolāciju, turpmāk varēs izsniegt ne tikai ģimenes ārsts, bet jebkurš ārsts, kas izvērtējis pacienta slimības vēsturi, paredz trešdien spēkā stājušies grozījumi noteikumos Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Turpinot risināt cilvēkresursu piesaistes jautājumu veselības aprūpes jomā, Latvijā plānots atvieglot prasības, lai diasporas mediķi, kuri vēlas pārcelties uz Latviju, varētu vienkāršākā kārtībā turpināt savu profesionālo darbību Latvijā.
Aizsardzības ministrija (AM) īsteno sarunas ar augstākās izglītības iestādēm, lai medicīnas studiju programmās tiktu iekļauti arī militārās medicīnas pamati.
Pagājušajā gadā Latvijā 31,2% praktizējošu ārstu bija vecāki par 60 gadiem, tostarp 17,4% ārstu bija vairāk nekā 65 gadi, liecina Slimību profilakses un kontroles dati.
Tuvāko sešu gadu laikā medicīnas darbinieku situācija varētu nedaudz uzlaboties, aģentūrai LETA prognozēja Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis.
Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar SKDS pētījuma centru nākusi klajā ar aptaujas rezultātiem, kas norāda, ka liela daļa ārstu strādājot arvien vairāk, kas ir saistīts ar birokrātiskā sloga palielināšanos. Tajā pašā laikā ir samazinājies laiks, ko ārsti velta saviem pacientiem. Pētījuma rezultāti arī parāda, ka nepietiekamās algas nebūt nav galvenais faktors, kas traucē ārstu darbam.
Satversmes tiesas (ST) lēmums par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei Rēzeknes slimnīcā var radīt problēmas ar cilvēkresursiem, aģentūrai LETA pieļāva slimnīcas pārstāvji.
