Vismaz nedēļu netiks pieņemti atkritumi pārkraušanas un šķirošanas stacijā Tukumā, kur nedēļas nogalē izcēlās ugunsgrēks, informēja SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra valdes loceklis Ēriks Zaporožecs.
Valsts mežu apsaimniekotāja Latvijas valsts meži atkritumu vākšanā iztērēto līdzekļu apmērs pagājušajā gadā pieauga par 32% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet savākto atkritumu daudzums sasniedza lielāko apmēru pēdējos desmit gados, liecina informācija kompānijas mājaslapā.
Rīgas dome varētu veikt grozījumus saistošajos noteikumos, lai, līdzīgi kā citas Baltijas galvaspilsētas, noteiktu liegumu publiskos pasākumos izmantot vienreizlietojamās plastmasas traukus, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.
Sadzīves atkritumi var būt kā resurss, kuru iespējams ne tikai pārstrādāt, bet iegūt augstvērtīgu izejvielu enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības vajadzībām. Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir izstrādājuši iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi. Par pētījuma rezultātiem stāsta tā zinātniskais vadītājs LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadošais pētnieks un profesors Māris Kļaviņš.
Vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Eco Baltia vide šogad veiktā klientu aptauja liecina, ka Mārupē savus mājsaimniecībā radītos atkritumus šķiro gandrīz 82% novadnieku, liecina pašvaldības publicētā informācija.
Pirmdien Administratīvā tiesa varētu paziņot, vai piekrīt Konkurences padomes lēmumam liegt uzņēmumam Tīrīga atkritumu apsaimniekošanas monopolu galvaspilsētā, kas ilgtu 20 gadus. TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā nonācis gandrīz 700 miljonus vērtais līgums starp pašvaldību un privātajiem partneriem, kas liecina - ja lēmums būs par labu Tīrīgai, tad turpmākajos gados rīdziniekiem ar katru gadu par atkritumu izvešanu būs jāmaksā arvien vairāk. Savukārt, ja tiesa lems par labu Konkurences padomei, tad Rīgas domei var nākties privātajiem uzņēmumiem maksāt prāvu kompensāciju.
Pēdējā laika kaislības ap atkritumu biznesu Rīgā liek atcerēties, ka šai jomā samilzušas problēmas arī globālā mērogā, un pie mums notiekošais gandrīz saucams par sīkiem strīdiem – vismaz uz tā fona, kas pavisam nesen piedzīvots vairākās citās pilsētās.
Tallinā no 1.oktobra stāsies spēkā aizliegums publiskos pasākumos lietot vienreiz lietojamos plastmasas traukus un ēdamrīkus, un šo pasākumu rīkotājiem arī būs jānodrošina atkritumu šķirošana, ceturtdien atgādinājis pilsētas vicemērs Kalle Klandorfs.
Igaunijā no valsts mežiem šogad izvestas jau 130 tonnas atkritumu, un valstij tas izmaksājis kopsummā 63 000 eiro, paziņojis Igaunijas valsts mežu apsaimniekotājs RMK.
Šķiroto atkritumu nodošana Rīgā būs bezmaksas, un tieši šķirošana dos iespēju samazināt ikmēneša maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – intervijā Romānam Meļņikam akcentē Guntars Levics, valdes priekšsēdētājs uzņēmumā Tīrīga.
Lai veicinātu bezatkritumu dzīvesveidu Latvijā un izglītotu sabiedrību par tā pamatprincipiem, Cēsu pašvaldība sadarbībā ar biedrību Zaļā brīvība īsteno pirmo bezatkritumu pilsētas iniciatīvu Latvijā – Tīri. Labi. Par to, kā Cēsīm kļūt par bezatkritumu pilsētu un samazināt radīto atkritumu daudzumu, stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Šo sestdien, 6. jūlijā, Zinātnes un mākslas centrā Brūzis no plkst. 12.00 līdz 18.00 Vides risinājumu institūts kopā ar mākslas telpu Mala, Zaļo Brīvību, Cēsu pašvaldību un citiem partneriem rīko Zero Waste dienu Cēsīs. Tās apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt dažādas labošanas darbnīcas un maiņas tirdziņu, kā arī piedalīties plāna izstrādē – kā Cēsīm kļūt par Zero Waste pilsētu.
