Druviete: Ķīļa ierosinājums augstkolu ekspertīzi uzticēt tikai ārvalstu ekspertiem, ir bezprecedenta gadījums
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete intervijā Dienas komentētājam Sandrim Točam.
Augstskolas
Prinstonas augstskolas pētījums: KNAB izdzīvošanā būtisku lomu spēlējuši Repše, Zatlers, Maizītis
Prinstonas universitāte oktobrī publicējusi pētījumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kura pamatā ir virkne interviju ar Latvijas korupcijas speciālistiem, amatpersonām un politiķiem.Pētījumā intervēts bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, bijusī Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, kādreizējais premjerministrs Einars Repše, korupcijas pētnieks Valts Kalniņš, biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna dibinātāja Inese Voika, KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe un citi.
Ķīlis: Latvijas augstskolās varētu apšaubīt vismaz 150 studiju programmu pastāvēšanas lietderību
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pārvērtējot Augstākās izglītības padomes (AIP) ekspertu sniegto atzinumu par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, secināts, ka Latvijā varētu apšaubīt vismaz 150 studiju programmu pastāvēšanas lietderību, tādējādi dažām no tām liedzot valsts finansējumu, intervijā LNT raidījumam _900 sekundes _atzina izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Kuļšs: Man nav jābūt pa ceļam ar Ķīli
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors un valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Kuļšs ir ierēdnis, kurš ar satracinātajiem augstskolu rektoriem pēdējā laikā ticies visbiežāk. Galvenais ministrijas un rektoru ķīviņu iemesls bija nu jau valdībā apstiprinātie studiju virzienu akreditācijas noteikumi. D. Kuļšs intervijā žurnālistei Elīnai Zalānei stāsta, kādi ir IZM tālākie plāni.
Barševskis: Šī ir viena no tām Ķīļa iniciatīvām, ko es atbalstītu
Šī ir viena no tām Ķīļa
iniciatīvām, ko es atbalstītu, ja tam sekotu arī finansējums, jo
naudas trūkuma dēļ augstskolām to būtu pagrūti ieviest, sarunā
ar portālu Diena.lv atzina Daugavpils universitātes rektors Arvīds
Barševskis.
Vērtēs izglītības iespējas Eiropas augstskolās
Darba tirgu prasības neatbilst augstskolās sniegtajai izglītībā, kā arī trūkst vienotas metodikas, lai apgūtu jaunas mācību metodes un attīstītu vienotus kvalitātes kritērijus mācībspēkiem. Tāpēc Eiropas komisija izveidojusi darba grupu, lai izvērtētu Eiropas augstāko izglītību, ziņo Latvijas Radio.
Nav vienota plāna, kas veicinātu ārvalstīs izglītību ieguvušo jauniešu atgriešanos Latvijā
Pēdējos gados Latvijas augstskolās ievērojami sarucis studējošo skaits, tikmēr Izglītības ministrija nespēj apzināt, cik no vidusskolas beidzējiem izvēlējušies studēt ārzemēs, šovakar vēsta LTV raidījums De Facto.
IzM aprēķini liecina, ka nekvalitatīvajām programmām augstskolās gadā tērēti 6 miljoni
Kā vēsta TV3 raidījums Nekā personīga, augstskolās veiktais 28 studiju virzienu izvērtējums rāda, ka, piemēram, tikai vienā no tiem – pedagoģijā no 74 programmām mazāk kā puse - tikai 33 ir kvalitatīvas, 30 - ar būtiskiem trūkumiem, bet 11 vispār jāslēdz un tur jau pašlaik bezjēdzīgi tiek iztērēti 440 tūkstoši budžeta naudas.
Ķīlis ķēries pie jomas, kurā gadā ieplūst 215 miljoni latu
Pēdējo nedēļu laikā piedzīvoto Reformu partijas (RP) ministru krēslu šūpošanu pats politiskais spēks skaidro ar ietekmīgu grupu interešu aizskaršanu. Viens no trim kritizētajiem nozaru vadītājiem ir arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kuram Rektoru padome izteikusi neuzticību.
Vanaga: Ratniekam pietiek Latvijas Studentu apvienību izmantot kā politisko tribīni
Latvijas Studentu apvienība (LSA) ir progresīva uz brīvprātības pamata izveidota organizācija, kuras mērķis ir pārstāvēt Latvijas studentus un cīnīties par viņu tiesību un interešu ievērošanu nacionālā un starptautiskā mērogā, uzskata Saeimas deputāte un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Inga Vanaga.
Bojārs: Latvijas augstskolas vairumā gadījumu atgādina vecus, patmīlīgus hipopotamus
Ķīlis pret rektoriem. Rektori pret Ķīli. Un tā tālāk, un tā joprojām. Hokeja terminoloģijā runājot, Ķīlis pēc nelielas atelpas šonedēļ atkal ir kļuvis par labāko nedēļas snaiperi Latvijas sociālpolitiskajā līgā, kura mestās ripas šoreiz ārda augstākās izglītības bastionu. Viņu jau mierīgi var vairs nedēvēt par izglītības un zinātnes ministru, un var pat iztikt bez vecāku dotā vārda Roberts. Viņš ir Ķīlis, un kurš gan nezina, kas viņš ir.
Barševskis: Augstskolu skaitu samazināt nevajadzētu; nepieciešams palielināt studentu skaitu
Manā skatījumā Latvijā augstskolas varētu pat nebūt par daudz, taču studentu ir par maz, portālam Diena.lv sacīja Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. Viņš nepiekrīt izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa paustajam, proti, ka divas trešdaļas no augstākās izglītības iestādēm būtu slēdzamas vai reorganizējamas.