Par valsts īpašumā esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanu un uzturēšanu atbildīgā institūcija ir Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Sācies aktīvais ogošanas un sēņošanas laiks, kad ļaudis steidz ievākt dabas veltes, lai mielotos ar tām un sagatavotu ziemai. Dabas aizsardzības pārvalde sagatavojusi informāciju, kā ogot un sēņot droši, dabai saudzīgi un draudzīgi.Pirms doties mežā vai purvā, vajadzētu pārliecināties, vai teritorija, kurā dosieties pēc dabas veltēm, ir valsts vai privātīpašums, vai tai nav īpašs apsaimniekošanas režīms.
"Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēki apzinās, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir unikālas vērtības. Šo apziņu var panākt tikai ar skaidrojošo darbu, un Rāznas Nacionālajā parkā daudziem tā jau ir nostiprinājusies. Cilvēkiem izveidojusies piederības izjūta savai apkārtnei, un vietējie vēlas, lai cilvēki no citiem novadiem un pilsētām uz nacionālo parku atbrauc, lai novērtē tā unikalitāti. Tomēr šī piederības izjūta Latvijas dabas vērtībām jārada visā sabiedrībā," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.
Viena no būtiskākajām problēmām,
ar kurām sastopas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT)
īpašnieki, ir neziņa, ar kādiem saimnieciskās darbības
ierobežojumiem viņiem šajās teritorijās var nākties saskarties,
jo daudzām ĪADT nav izstrādāti dabas aizsardzības plāni.
Pašlaik Latvijā ir 683 ĪADT, bet dabas aizsardzības plāni
izstrādāti tikai 186 teritorijām.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir sākusi darbu pie dabas aizsardzības plānu izstrādes 15 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, aģentūru LETA informēja DAP Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Inese Pabērza.
Dabas aizsardzības pārvalde apstiprinājusi, ka Rīgas cirkā izmantotie ziloņi ir savvaļā sagūstīti apdraudētu sugu dzīvnieki, tomēr pieļauj to izmantošanu izrādēs. Biedrība Dzīvnieku brīvība vērsusies Vides un Zemkopības ministrijās, aicinot izvērtēt ierēdņu rīcību un uzsākt disciplinārlietas saistībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegtajām atbildēm par savvaļā sagūstīto, apdraudēto sugu ziloņu izmantošanu Rīgas cirka izrādēs.
Kontrolētā zemsedzes dedzināšana Gaujas nacionālajā parkā šogad vēl nenotiks. Tā pirmdien, 4.augustā, lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (NA), tiekoties ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vadību. Tomēr projekts nav atcelts, un zemsedzes dedzināšana varētu tikt veikta pēc pamatīgāka sabiedrības izglītošanas darba un lielāka atbalsta iegūšanas, portālu Diena.
Pēdējās nedēļās ne vienu reizi vien medijos izskanējusi informācija par kontrolēto mežu dedzināšanu, paužot gan sabiedrības satraukumu un parakstu vākšanu pret šādu rīcību Gaujas Nacionālā parka (GNP) teritorijā, gan nesapratni par projekta īstenotājas - Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) - komunikācijas trūkumu ar sabiedrību par šo jautājumu. Tikmēr projekta īstenotāji norāda, ka kontrolētie mežu dedzināšanas pasākumi ir pasaulē ierasta un atbalstīta prakse bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai, ceturtdien raksta laikraksts Diena.
Kad alnēni paaugsies lielāki un spēcīgāki, viņi sekos savām mammām un iepazīsies ar tuvāko apkārtni. Pašlaik Saulcerītes un Mildiņas bērni ir tieši mēnesi veci un mātes tos sākušas vadāt pa aploku, ierādot, kur aug labākā zāle un kur atrodami gardākie kārklu zari. Alnēni ir ziņkārīgi un rotaļīgi. Šajā laikā aļņu mazuļi būs apskatāmi arī Līgatnes dabas taku apmeklētājiem.
Dabas
aizsardzības pārvaldē (DAP) amatā stājusies jaunā ģenerāldirektore Sandra Bērziņa, portālu_ Diena.lv _informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Maija Pētermane.