No Baltijas valstīm visaugstākā mēneša bruto darba samaksa 2015.gada 1. ceturksnī bija Igaunijā - 1010 eiro, savukārt viszemākā darba samaksa bija Lietuvā - 700 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ierosināta lieta pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) par atšķirīgu attieksmi pret četrām KNAB korupcijas apkarošanas bloka amatpersonām.
Papildu nepieciešamo finansējumu jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai šogad prasīs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, aģentūrai LETA skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu, pilnveidojot slimības naudas aprēķināšanas kārtību darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba (dienesta) laiks, ņemot vērā darba veikšanas īpašos nosacījumus un specifiku.
Ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem un cietumu darbiniekiem atalgojumu plānots palielināt no 2016.gada, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība), kurš bija šīs jomas ministrs arī pirmajā Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdībā.
Ja nākamajā gadā izglītojamo skaits būtiski nepalielināsies, finansējums mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai 2015.gadā būs pietiekams, lai nodrošinātu pilnu finansējuma apmēru, pirmdien Ministru kabinetā informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji.
Latvijas tautsaimniecībā nodarbināto vidējās bruto darba samaksas kāpums faktiskajās cenās nākamgad būs 4,5%, prognozē Finanšu ministrijas (FM) eksperti.Šogad vidējā bruto darba samaksa tautsaimniecībā tiek lēsta 766,3 eiro, nākamgad tā varētu augt līdz 800,8 eiro. Savukārt 2016.gadā vidējā bruto darba samaksa varētu būt 840,8 eiro, prognozē FM.
Šā gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni pieauga par 6,4% no 716 līdz 762 eiro. Salīdzinoši šā gada pirmajā ceturksnī atalgojuma gada pieaugums bija 7,5% no 689 līdz 740 eiro, portālu Diena.lv informēja Centrālā Statistikas pārvalde (CSP).
Ekonomiskās statistikas dedzīgākie fani no tās plašā piedāvājuma visaugstākajā godā ceļ IKP datus, kas aptver un atspoguļo plašāku norišu klāstu nekā jebkurš cits rādītājs. Taču no sabiedrības vairākuma skatu punkta visu statistikas līkņu un slīpņu "sausais atlikums" ir reālo algu izmaiņas. Ekonomiski aktīvo cilvēku vairākums ienākumus gūst galvenokārt algotā darbā.
Ekonomiskās aktivitātes pieaugums turpina dzīt uz augšu arī atalgojumu, kas trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada ceturksni, ir audzis par 5,1%. Sabiedriskā sektora darba samaksas kāpums bija 5,3%, ieskaitot vispārējās valdības sektoru, kur algu kāpums bija 6,2% apmērā. Nedaudz atpalika privātais sektors ar 5% kāpumu.