Kādēļ vienā dienā domas raisās un prāta darbi rit raiti, bet citā ir sajūta, ka jāvelk neizkustināms vezums? Atbildi uz šo daudzu birojos strādājošo un arī studējošo cilvēku jautājumu sniedz jauns pētījums, kurā analizētas mentālo spēju svārstības mūsu smadzenēs.
Zinātnieku komanda no Toronto Skārboro Universitātes 12 nedēļas strādāja ar 184 studentiem, liekot tiem pildīt dažādus kognitīvos uzdevumus. Pētījuma dalībniekiem ik dienu tika mērīts mentālais asums jeb spēja visaugstākajā līmenī veikt ar domāšanu saistītus uzdevumus. Svarīgi piebilst, ka dalībnieku sniegums netika salīdzināts. Zinātnieki koncentrējās uz katra indivīda spējām, lai izprastu, kā tās mainās no dienas uz dienu. Zināms, ka cilvēka smadzenes nespēj cauru dienu darboties ar maksimālu jaudu, tādēļ pētnieki vēlējās noskaidrot, ar cik ilgu papildu uzrāviena posmu varam rēķināties.
NOZĪMĪGAS SVĀRSTĪBAS
"Dažās dienās viss vienkārši sanāk apbrīnojami viegli, bet citās ir sajūta, ka maldāmies pa miglu," daudziem garīgā darba veicējiem pazīstamo sajūtu žurnālā Science Advances apraksta Toronto Skārboro Universitātes psiholoģe Sendrija Hačersone, "mēs vēlējāmies saprast, kāpēc tas notiek un cik liela nozīme šiem garīgajiem kāpumiem un kritumiem patiesībā ir."
Darba gaitā pētnieki secināja, ka smadzeņu spēja darboties augstā līmenī var atšķirties pat par 80 minūtēm. Tas nozīmē, ka labās dienās, kad ķermenis ir enerģijas pārpilns, varam iegūt aptuveni 40 minūšu spēka papildlaiku virs vidējā rādītāja, bet sliktās dienās produktīvais laiks var būt par 40 minūtēm īsāks nekā parasti. Diemžēl informāciju par produktīvā dienas posma kopējo ilgumu darba autori nepublisko, aizbildinoties, ka katram indivīdam tas ir ievērojami atšķirīgs.
Šis 40 minūšu uzrāviens attiecas uz visiem ar domāšanu saistītajiem uzdevumiem, nevis tikai akadēmiskajiem. Pētnieki skaidro, ka mentālais asums pat varot ietekmēt cilvēku spējas pagatavot ēdienu, vadīt automašīnu vai veikt citus ikdienišķus darbus.
APZINĪGAJIEM VEICAS
Pētījuma gaitā zinātnieki ieguva pierādījumus, ka cilvēki ļoti labi spēj izvērtēt savu garīgo spēju līmeni. Enerģiskās dienās dalībnieki apzināti izvēlējās grūtākus uzdevumus un bieži vien tos arī izpildīja. Savukārt panīkuma brīžos tie centās darīt pēc iespējas vienkāršākus darbus un pat ar to izpildi neveicās tik labi kā citās dienās.
Rezultāti gan parādīja, ka cilvēki ar augstākām paškontroles spējām un izteiktāku apzinīgumu biežāk spēja izpildīt izvēlētos uzdevumus, taču arī šīs pozitīvās īpašības viņus nepasargāja no mentālā asuma svārstībām. Proti, pat apzinīgākie studenti piedzīvoja dienas, kad uzdevumu risināšana neveicās un plānus nācās mainīt.
"Ikvienam ir labas un sliktas dienas," rezumē kanādiešu speciāliste, "mēs fiksējam to, kas atšķir labās dienas no sliktajām."
JĀGUĻ UN JĀATPŪŠAS
Zinātnieki centās arī noskaidrot, kādi faktori visvairāk ietekmē mentālo asumu. Dati izcēla trīs galvenās grupas. Pirmā ir miega kvalitāte iepriekšējā naktī, otrais ir dažādu traucēkļu un uzmanības novērsēju apjoms, un trešais – motivācijas līmenis. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka visus šos faktorus ikviens no mums zināmā mērā spēj ietekmēt.
"No mūsu datiem izriet, ka ir trīs lietas, ko varētu darīt, lai maksimāli uzlabotu mentālo asumu. Tās ir: pietiekami izgulēties, izvairīties no ilgstošas pārstrādāšanās un izdegšanas, kā arī atrast veidus, kā mazināt depresijas slazdus," iesaka Hačersone.