Latvijas tautsaimniecības izaugsme strauji nospiež bremzes pedāli
Dažādu ekspertu izvirzītās hipotēzes par to, ka Latvijas tautsaimniecība varētu sākt bremzēties, nonākušas līdz taustāmam rezultātam.
Ekonomikas izaugsme
Luminor prognozē pakāpenisku izaugsmes bremzēšanos
Par spīti ekspertu prognozēm, arī 2018. gadā IKP pieaugums Latvijā paātrinājās un Latvijas IKP pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju pērn apsteidza Grieķijas rādītāju. Šī ir pirmā ES-15 valsts, kuru apdzenam. Tomēr ārējā ekonomiskā vide 2019. gadā būs mazāk labvēlīga, ir risks, ka tā tālāk pasliktināsies arī 2020. gadā. Sagaidāms, ka izaugsme Latvijā katrā no šiem gadiem samazināsies apmēram par procentpunktu, liecina bankas Luminor Ekonomikas pārskata prognozes.
Strautiņš par ekonomikas izaugsmi: Tā turpināt!
Pagājušajā gadā Latvijas ekonomika vairāk nekā attaisnoja cerības, augot par 4,8%. Tai priekšā ir vēl viens spēcīgas izaugsmes gads, taču atšķirsies tā virzošie spēki un nozaru salīdzinošais sniegums.
Eksperts: Ekonomika izdomās, ko nedarīt
Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.
Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji
Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati, kas apkopoti par 19 bloka zemēm.
Rosīgās špakteļlāpstas dzen uz priekšu ekonomikas izaugsmes tempus
Mūsu valsts ekonomiskās attīstības tempi lēnāki nekļūst. Vismaz pagaidām. Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2017. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 5%.
Eksperte: Apstrādes rūpniecībā var būt pozitīvi pārsteigumi
Kā gadu iesāksi, tā noslēgsi – šoreiz to var teikt par apstrādes rūpniecības sniegumu 2018. gadā. Pērnajā decembrī ražošanas apjomi auguši par 5,1% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), tikpat strauji, cik 2018. gada pirmajā mēnesī, uzrādot vienu no straujākajiem mēneša kāpumiem pērn. Gada vidū gan izaugsmes tempi bija piezemētāki. Tādējādi apstrādes rūpniecības uzņēmumi 2018. gadā kopumā savus ražošanas apjomus spējuši kāpināt par 3,4%, salīdzinot ar 2017. gadu.
Luminor pētījums atklāj Latvijas ekonomiskos kontrastus jaunā gaismā
Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē. Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.
Gadu desmitiem gara izlaušanās
Visai dažādie skatījumi par Latvijas saimniecisko stāvokli un vērtējumi, ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt labklājības pieaugumam, lielākoties noved pie politiķu vainošanas par "nolaisto valsts ekonomiku". Tomēr vienlaikus ne mazāk svarīga ir atziņa – kaut arī labklājības ziņā stipri vien atpaliekam no Ziemeļvalstīm, esam tām nesalīdzināmi tuvāk nekā pirms pārdesmit gadiem.
Ekonomists: Globālie ekonomiskie un politiskie riski šogad ierobežos Latvijas eksporta iespējas
Pēdējos mēnešos ārpus Latvijas arvien vairāk parādās signāli par globālās ekonomikas un starptautiskās tirdzniecības izaugsmes tempu bremzēšanos, un to pakāpeniski sāk izjust arī uzņēmēji Latvijā.
Izaugsme gaidāma arī šogad
Pēdējie gadi Latvijas ekonomikai ir bijuši veiksmīgi, atsevišķos ceturkšņos tautsaimniecības kāpumam gada izteiksmē krietni pārsniedzot 5% atzīmi. Šādi tempi uzskatāmi par optimāliem, ja gribam straujāk tuvināt savu labklājības līmeni Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem. Tomēr ierasto straujo izaugsmi šogad var nobremzēt vairākas globāla mēroga norises, kas var atspoguļoties eksporta preču pieprasījumā un finanšu resursu plūsmās, kuras savukārt var atstāt iespaidu uz investīciju mikroklimatu.
Tautsaimniecības izaugsmes ātrums var slēpt arī briesmas
Latvijas ekonomikai saglabājot izaugsmi jau apmēram astoņus gadus, rodas likumsakarīgs jautājums par to, cik ilgi kāpums varētu turpināties. Bēdīgā pieredze, kas saistīta ar tā dēvēto trekno gadu noslēgumu ap 2007.–2008. gadu, savukārt vedina jautāt, vai kādā no ekonomikas nozarēm neveidojas kārtējais burbulis un kura no tautsaimniecības sfērām var kļūt viegli ievainojama tad, kad agrāk vai vēlāk neizbēgami notiks sašūpošanās pasaules finanšu tirgos. Lai arī par ekonomikas burbuli Latvijā nevar runāt un izaugsmes tempi ir visai sabalansēti, tomēr atsevišķu nozaru griezumā pārkaršanu, kur pārāk straujš pieaugums rada negatīvus blakus efektus, gan nevar izslēgt.