Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners apšaubījis valsts spēju līdz 2030.gadam attiekties no oglēm kā enerģijas avota, lai arī par to pirms diviem gadiem vienojās valdība.
Krievijas apšaudēs nodarītais kaitējums Ukrainas energosistēmai pārsniedz desmit miljardus dolāru, teikts otrdien publicētajā ANO attīstības programmas (UNDP) ziņojumā.
Par pašreizējo situāciju energonozarē un to, vai nākamajā apkures sezonā jārēķinās ar līdzīgiem izaicinājumiem kā pērn, Guntars Gūte sarunājas ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.
Viens no izaicinošākajiem Eiropas Komisijas uzstādītajiem mērķiem klimata jomā ir – laika posmā līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju transporta nozarē par 90 procentiem. Ambiciozi mērķi izvirzīti arī attiecībā uz 2030. gadu. Dažādās valstīs ir atšķirīga situācija, tādēļ katrai ES valstij atstātas tiesības veikt transporta zaļināšanu pēc sava prāta. Taču uzdevuma būtība ir skaidra – no fosilajām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar atjaunojamajiem energoresursiem. Šo alternatīvo degvielu skaitā būtu biodegviela, biometāns, elektrība un ūdeņradis. Svarīgi ir efektīvi izmantot šo degvielu priekšrocības transporta zaļināšanai.
Karš Ukrainā Krievijai sācis izmaksāt vairāk nekā līdzšinējie rekordaugstie ieņēmumi no energoresursu – naftas un gāzes – pārdošanas, kas ir būtisks valsts budžeta ieņēmumu avots, vēsta Financial Times.
Šī gadsimta trešā desmitgade ir sākusies kā drudžains barjerskrējiens – kad pasaule sāka uzelpot pēc kovida nelaimes, sekoja nākamā – Krievijas agresija Ukrainā, ieilgstošs karš ar visām no tā izrietošajām sekām enerģētikā, sociālajā sfērā, ekonomikā. Virspusēji atskatoties uz šiem dažiem gadiem, pirmajā brīdī gribas tos pat nodēvēt par "zudušu laiku", – galvenokārt dēļ iespējām, kas palikušas nepiepildītas, jo enerģija bija jāvelta likstu, krīžu un nelaimju pārvarēšanai. Tomēr tas nebūtu tiesa, jo katrs no milzīgajiem izaicinājumiem ir devis savas mācības.
