Eiropas Savienībā (ES) 10% uzņēmumu, kuros strādā vismaz desmit darbinieku, pērn biznesā izmantoja lielo datu analīzi, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.
Līdz ar ekonomisko attiecību saasināšanos Rietumu un Krievijas starpā aizvien lielāka nepieciešamība rodas pēc ekonomikas dažādošanas, izaugsmi padarot mazāk ievainojamu. Kā viena no nozarēm, ar kuras palīdzību audzēt pievienoto vērtību un veikt ekonomikas diversifikāciju, ir dažādu pakalpojumu eksports, kur būtiska loma ir tieši informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem.
Neraugoties uz atsevišķiem sarežģījumiem, daudzas bijušās PSRS valstis Latvijas IT nozarei ir ar augstu noieta potenciālu, uzskata IT klastera un kompānijas Squalio valdes loceklis Gatis Ošs.
Lielākais valsts budžeta finansēto studiju vietu pieaugums Latvijas augstskolās 2017.gadā plānots informācijas tehnoloģiju (IT), datortehnikas, elektronikas, telekomunikācijas, datorvadības un zinātnes studiju virzienos.
Lai gan Eiropas Savienībā absolventu skaits zinātnes, tehnoloģiju un matemātikas (STEM) specialitātēs ir audzis, pētījumi rāda, ka gandrīz pusei eiropiešu trūkst digitālo pamatprasmju. Tajā pašā laikā cilvēki, kuri spēj strādāt ar tehnoloģijām, turklāt ir ar attīstītu eksakto un algoritmisko domāšanu, darba devējiem nepieciešami arvien vairāk.
Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) gadskārtējā globālā konkurētspējas indeksā tehnoloģisko gatavības jomā Latvija atrodas 34.vietā no kopumā 138 valstīm, kas ir sliktākais rādītājs starp Baltijas valstīm.Lietuva atrodas 27.vietā, bet Igaunija - 32.vietā.Pētījuma autori par tehnoloģijām gatavāko valsti atzinuši Šveici, kam seko Luksemburga un Lielbritānija.
Neskatoties uz augsti attīstīto tehnoloģiju infrastruktūru, Latvija ir pirmspēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES) tehnoloģiju ieviešanā uzņēmumos, liecina Eiropas Komisijas Digitālā ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) dati.DESI dati liecina, ka tehnoloģiju lietošana uzņēmumos gada laikā ir nedaudz palielinājusies, tomēr tā netiek līdzi ES izaugsmes tempam.
Baltijas valstīs informācijas tehnoloģiju (IT) nozares līdere ir Igaunija. To apliecina starptautiskie informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) reitingi, Igaunijas universitāšu sadarbība ar Silīcija ielejas centriem, spēja piesaistīt venture capital finansējumu 10-20 miljonu eiro apmērā projektam (Latvijas_ start-up _uzņēmumi spēj piesaistīt 1-2 miljonus eiro projektam).
Līdz šim e-vidē, tai skaitā Latvija.lv valsts ieguldījusi miljonus, viedokļi par ieguvumiem atškiras, vājās vietas – lietotāju ērtību un vajadzību nodrošinājums, nepietiekamā kapacitāte , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness (DB).
Sākot studijas augstskolā, atskārsme, ka lekcijās netiek mācīts tas, kas tika sagaidīts, dažos gadījumos varētu pat nebūt neparasta situācija. Nepareizais priekšstats tiek radīts jau skolas solā, kur, piemēram, informātiku patlaban māca pēc apmēram 10 gadu vecas mācību programmas. Šajā jomā varētu būt izmaiņas, jo informātikas skolotāji ir gatavi mācību vielu papildināt arī ar programmēšanas pamatiem un citām lietām, kas sniedz ieskatu informāciju tehnoloģiju nozares darbā, savukārt pašu apmācību sākt jau no otrās, nevis tikai no 5.
Nesagaidot savu 77.dzimšanas dienu, mūžībā aizgājis informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists, uzņēmējs Jānis Gobiņš, kurš tika uzskatīts par Latvijas IT nozares pamatlicēju, liecina nelaiķa tuvinieku un draugu izplatītā informācija sociālajos tīklos.Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, 1936.gada 31.decembrī dzimušais Gobiņš ASV izglītojies par fiziķi, taču sācis strādāt ar sistēmu analīzi un tā laika IT industrijas problēmām pētniecības laboratorijā "Bell Laboratories".
2012. gadā Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu eksports ārvalstu tirgos pieaudzis gandrīz par trešdaļu, salīdzinot ar 2011. gadu, liecina Latvijas Bankas dati.