Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 24. aprīlis
Nameda, Visvaldis, Ritvaldis

Integrācija

Ēlerte: Integrācijas virsmērķis ir veidot saliedētu Latvijas tautu

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti trešdien sprieda pa veidiem, kā veicināt sabiedrības saliedētību, īstenojot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes, portālu Diena.lv informēja Saeimas Preses dienestā.

Nepilsoņu integrāciju vēlas sākt no bērnudārza ar latviešu valodas mācīšanu

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) pirmdien iepazīstināja Valsts prezidentu Andri Bērziņu ar Kultūras ministrijas izstrādātajām nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnēm. Sarunā atzīts, ka efektīvākais veids ir pirmsskolas vecuma bērnu integrācija, dodot iespēju un veicinot latviešu valodas apguvi citu tautību bērniem jau bērnudārzā.

Integrācija jāsāk bērnudārzā un skolā

Pirms kāda laika publiskai apspriešanai nodota Kultūras ministrijā topošās Nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmas ievaddaļa, kas mudināja Dienu publicēt rakstu sēriju, kā Latvijā dzīvo un jūtas dažādu tautu pārstāvji un ko viņi domā par integrācijas procesu valstī. Stāstījām par armēņiem, baltkrieviem, poļiem, ukraiņiem, tatāriem un azerbaidžāņiem.

Ko darīsim ar divkopienu Latviju?

Ka Latvijā dzīvojam divkopienu sabiedrībā, to grūti apstrīdēt. Tā izveidojās PSRS pārkrievošanas politikas rezultātā, kad republikās tika «ieplūdināti» krievu un arī citu tautību pārstāvji, kuri prata krievu valodu un bija integrējušies krievu sabiedrībā. Lai netracinātu vietējos iedzīvotājus un labi izskatītos pasaules acīs, republikas skolās mācības notika arī dzimtajā valodā.

Integrācija nav uzspiežama, bet veicināma

Paldies Pēterim Bankovskim par pārdomām saistībā ar Nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmas ievadu. Jā, integrācija nav uzspiežama, bet veicināma gan „ „no augšas” ar ministriju dokumentu palīdzību”, gan arī „no apakšas”. Ceru, ka P. Bankovskis nav domājis, ka  jānolaiž rokas, sak’ kā ir tā ir, mēs jau neesam tie, kas kaut ko var izdarīt.

Krievu valoda kā otra valsts valoda nozīmētu sašķeltas divkopienu valsts nostiprināšanu

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) uzskata, ka krievu valoda kā otra valsts valoda Latvijā nozīmētu sašķeltas divkopienu valsts nostiprināšanu. "Nedz latvieši, nedz mazākumtautības nav ieinteresēti dzīvot mūžīgā spriedzē un nedrošībā, ko radītu šāda sašķeltība," intervijā laikrakstā Latvijas Avīze pauž S.

Eksperti: imigrantu intergrāciju Latvijā var uzlabot dubultpilsonība

Ekspertus nepārsteidz tas, ka Latvijas imigrantu integrācijas politika starptautiskā pētījumā novērtēta kā visnelabvēlīgākā Eiropā, un kā vienu no uzlabojumiem šajā jomā eksperti iesaka dubultpilsonības pieļaušanu, portālam Diena.lv skaidro sabiedriskās politikas centra Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule.

Kristovskis: svarīgi, lai integrācija notiktu bez papildus spiediena

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība) apliecinājis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstajam komisāram nacionālo minoritāšu jautājumos Knutam Vollebekam Latvijas gatavību turpināt sabiedrības integrācijas politiku.Viņš klāstīja komisāram par jaunākajām iniciatīvām, lai veicinātu Latvijas pilsonības iegūšanu, īpaši attiecībā uz nepilsoņu bērniem, taču arī uzsvēra, ka "ir svarīgi, lai integrācijas process notiktu bez papildus spiediena, ļaujot cilvēkiem  pašiem pieņemt lēmumus.

Kots neredz jēgu atsevišķiem integrācijas raidījumiem

Integrācija nav speciāls raidījums, taču sabiedriskajā televīzijā par to jau tagad tiek domāts, dodot iespēju atsevišķas pārraides skatīties gan latviski, gan krieviski, un šādu virzienu varētu attīstīt, tādējādi vienojot valsts iedzīvotāju informatīvo telpu.Šādu pārliecību intervijā aģentūrai BNS pauda Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, atbildot uz jautājumu par iespējām televīzijai iekļauties kopējā valsts integrācijas programmā un sarunām šajā ziņā ar Kultūras ministriju (KM).

Līdzīgi kā Eiropā

Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands-Kehre domā, ka daudzi no sirds priecātos, redzot viņu aizbraucam. Es tiem nepiederu. Cilvēktiesību centrs ir daudz darījis, lai uzlabotu ieslodzīto stāvokli Latvijas cietumos, sagatavotu cietumu personālu, tas iestājies pret ekstrēmismu un naida kurināšanu, aizstāvējis minoritāšu tiesības. Ilzes kolēģi, ticu, darbu turpinās. Tomēr SestDienas intervijā „Nesaprotam Eiropu” izteikti vairāki apgalvojumi, kas šķiet pavirši vai par kuriem vērts diskutēt.

Ēlertes padomnieks integrācijas jautājumos algā saņems 350 latus

Jaunais kultūras ministres Sarmītes Ēlertes (Vienotība) padomnieks integrācijas jautājumos Andrejs Berdņikovs amatā pieņemts darbam uz pusslodzi un par jauno pienākumu veikšanu saņems 350 latu pirms nodokļu nomaksas.Par to aģentūru BNS informēja ministres preses sekretārs Andris Saulītis.Viņš pastāstīja, ka Ēlerte Berdņikovu izvēlējusies, jo viņš līdzdarbojies valsts pētījumu programmā "Nacionālā identitāte", turklāt topošā politikas zinātņu doktora disertācijas darba tēma "skata šos jautājumus daudz plašākā kontekstā nekā integrācija" un viņam ir arī pieredze patlaban gan likvidētajā integrācijas lietu sekretariātā.

Zālīte: jāizšķiras, vai gribam palikt latvieši

Jāizšķiras, vai gribam palikt latvieši, jo reizēm rodas iespaids, ka mūsu tautas dzīvotgriba nav tik stipra, kādai tai vajadzētu būt. Tā intervijā Latvijas Avīzē izteikusies dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte."Atrodoties NATO, esam militārā drošībā. Būdami Eiropas Savienībā, pat neraugoties uz krīzi, esam relatīvā ekonomiskā drošībā.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide