Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no nākamā gada budžeta paketē iekļautajiem grozījumiem Izglītības likumā izņems punktus, kas paredz noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādēs, trešdien, debatējot par 2020.gada budžetu, solīja IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP).
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2019.gada budžetā ietaupījusi 1,86 miljonus eiro, no tiem 1,5 miljoni eiro ietaupīti no sākumskolēnu ēdināšanai paredzētajiem līdzekļiem, aģentūrai LETA sacīja IZM Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicinājusi Latvijas Universitāti (LU) pārrunāt izlīguma iespējas universitātes rektora Indriķa Muižnieka jautājumā, aģentūrai LETA apliecināja Muižnieks.
Otrdien, tiekoties izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājam Sandim Riekstiņam (JKP) un ziemas sporta veidu federāciju vadītājiem, ministre apņēmusies meklēt risinājumus finansējuma piešķiršanai ziemas sporta veidiem, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs. Ministrija izstrādājusi un valdība atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz deleģējumu valdībai atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pamatizglītības un vispārējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prognozē, ka nākamgad pieaugs skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvars, liecina piektdien valdībā apstiprinātais budžeta plāns.
Valdība piektdien nolēma pārsūdzēt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nelabvēlīgo tiesas pieņemto pagaidu noregulējumu Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka jautājumā, žurnālistiem pavēstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Biežas pārmaiņas un augstākās izglītības politikas nesakārtotība, pārāk zems atalgojums un bieža mācībspēku vērtēšana, kas rada papildu spriedzi un veicina izdegšanas sindromu. Šie ir visvairāk minētie faktori apjomīgā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pētījumā par situāciju augstākās izglītības iestādēs.
Par iespējamiem risinājumiem pedagogu slodzes pārstrukturēšanā varētu tikt spriests pēc tam, kad jautājums būs pārrunāts ar pašvaldībām, biedrībām un citām iesaistītām pusēm, Dienai stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP). Viņa uzsver, ka, tiklīdz būs apkopota informācija par skolām un skolotāju skaitu, nākamais solis būs skatīt "pedagogu slodzes jautājumu no principa "nauda seko skolēnam" un jaunā izglītības satura skatpunkta".
Turpinot darbu pie nākamā gada budžeta, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinājusi brīvpusdienu nodrošināšanas funkciju 1.-4.klašu skolēniem nodot pašvaldībām, tādējādi tam paredzētos 20 miljonus varētu novirzīt prioritāro pasākumu īstenošanai, tajā skaitā pedagogu algām, aģentūru LETA informēja IZM.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritāro pasākumu īstenošanai, kā pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, zinātnes bāzes finansējumam un sporta nozares attīstībai nepieciešami 128 miljoni eiro, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).