Krievijas vēstnieks Dānijā sestdien brīdināja to nepievienoties NATO pretraķešu aizsardzības vairogam, jo tādā gadījumā tā kļūs par Krievijas kodolraķešu mērķi.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu savu uzrunu abu ASV Kongresa palātu locekļiem otrdien sāka ar pateicību abu Savienoto Valstu partiju politiķiem un prezidentam Barakam Obamam par atbalstu Izraēlai, taču vienlaikus brīdināja, ka starptautiskā vienošanās ar Irānu par tās kodolprogrammu var apdraudēt viņa vadītās valsts pastāvēšanu.
Ziemeļkoreja, iespējams, mēģina restartēt savu kodolprogrammu un atsākt plutonija ieguvi, ko var izmantot atombumbu ražošanā, vēsta ziņu aģentūra Reuters. Secinājumus, balstoties uz jauniem satelītuzņēmumiem, izdarījusi organizācija North 38, kas nodarbojas ar Ziemeļkorejas monitoringu. Organizācijas izpētītie satelītattēli liecina, ka kodolreaktorā atsākusies aktivitāte – manītas tvaika un dūmu pēdas, un uz reaktora jumta nokusis sniegs.
Ziemeļkoreja guvusi ievērojamus panākumus miniatūras kodolierīces attīstīšanā, kuru varētu uzstādīt uz raķetes, otrdien paziņoja Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.Tomēr Ziemeļkoreja to vēl nav nodemonstrējusi, norādīja ministrijas amatpersonas.Phenjana ir veikusi trīs kodolizmēģinājumus, no kuriem nesenākais notika 2013.
Phenjana pieprasījusi Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) izmeklēt ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) noziegumus, kas saistīti ar ieslodzīto spīdzināšanu, vēsta The Guardian. Tiesa gan, šis jautājums ANO Drošības padomes dienaskārtībā, visticamāk, nekad nenonāks, jo ASV ir veto tiesības. Phenjanas prasība ir atbilde apvainojumiem smagos cilvēktiesību pārkāpumos pašā Ziemeļkorejā.
Vairāk nekā divdesmit gadu pēc aukstā kara beigām, kad lielvaras sāka samazināt kodolarsenālu, Savienotajās Valstīs izskan mudinājumi modernizēt atomieročus, lai varētu atbildēt uz agresīvi noskaņotās Krievijas izteiktajiem draudiem izmantot atomieročus savu interešu aizstāvībai. Amerikāņi arī domājot par savu kodolieroču izvietošanu Eiropā, jo krievi esot pārkāpuši vairākus nozīmīgus bruņojuma kontroles līgumus.
Pārcelts beigu termiņš sarunām par neviennozīmīgi vērtēto Teherānas kodolprogrammu – sarunas pagarinātas līdz 2015.gada 30.jūnijam. Par to pirmdien, 24.novembrī, Vīnē vienojās Irāna un sešas pasaules lielvaras – ASV, Lielbritānija, Krievija, Ķīna, Francija un Vācija, vēsta raidorganizācija BBC.Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds norādījis, ka sarunās "panākts zināms progress, taču plānoto vienošanos līdz sākotnējam sarunu beigu termiņam nebija iespējams noslēgt".
Ziemeļkoreja nule kārtējo reizi draudējusi ar kodoltestiem, tādējādi reaģējot uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) centieniem mazināt cilvēktiesību pārkāpumus šajā valstī, ziņo BBC.Ziemeļkoreja iepriekš savu kodolarsenālu pārbaudījusi 2006., 2009. un 2013.gadā un pašlaik Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija arī apsūdzējusi ASV par vadošu norādījumu došanu ANO rezolūcijas izveidē, kurā prasīts pārbaudīt iespējamus cilvēktiesību pārkāpumus šajā valstī.
ASV kongresa locekļi apsūdzējuši Krievijas valdību par plāniem anektētajā Krimas pussalā izvietot taktiskos kodolieročus, arī stratēģiskos bumbvedējus Tu-22M3 un operatīvi taktiskos raķešu kompleksus Iskander-M, vēsta Krievijas portāls Kommersant.ru.