ASV prezidents Donalds Tramps trešdien atzina, ka vēlas modernizēt valsts kodolarsenālu, tomēr neliedza medijos izskanējušo informāciju, ka viņš gribētu kodolarsenālu desmitkāršot.
Lai arī jau sen pagājušas tā dēvētā aukstā kara saspringtākās dienas, kad naidīgo lielvalstu – ASV un PSRS – rīcībā atradās kopumā līdz pat 70 tūkstošiem kodolgalviņu, tieši ASV un PSRS mantinieces Krievijas kodolarsenāli joprojām veido 93% no visas pasaules kodolieročiem.
Irāna sestdien paziņoja, ka veikusi vidēja darbības rādiusa raķetes izmēģinājumu, neskatoties uz brīdinājumiem no Vašingtonas, kas paudusi gatavību atteikties no kodolvienošanās.
Ziemeļkorejai patiesi realizējot savus draudus un īstenojot jaunu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu, ļaunākais scenārijs būtu kodoleksplozija atmosfērā virs Klusā okeāna, norāda eksperti. Virszemes kodolizmēģinājumi nav veikti jau kopš 1980.gada.
Ziemeļkorejas ārlietu ministrs Ļi Jonho ir paziņojis, ka valsts varētu izmēģināt ūdeņraža bumbu Klusajā okeānā, lai izpildītu vadoņa Kima Čen Una solījumu īstenot "augstākā līmeņa rīcību pret ASV", piektdien ziņoja Dienvidkorejas mediji.
Ziemeļkorejas diktators Kims Čen Uns sestdien solīja pabeigt šīs valsts kodolieroču programmu, neraugoties uz pastiprinātām sankcijām pret Phenjanu. Kims sacīja, ka Ziemeļkorejas ieroču attīstības galīgais mērķis ir panākt "reālu spēku līdzsvaru ar ASV".
Veicot savu līdz šim jaudīgākās kodolbumbas izmēģinājumu, Ziemeļkorejas līderis Kims Čen Uns uzprasās uz karu, ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē Ņujorkā izteikusies ASV vēstniece ANO Nikija Heilija.
Irānas turpina īstenot savu kodolprogrammu, ievērojot robežas, ko nosaka 2015.gada līgums ar sešām pasaules lielvarām, ceturtdien jaunākajā ceturkšņa ziņojumā apliecināja Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra (IAEA).
Ziemeļkorejas nesen veiktie starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumi acīmredzami satraukuši ASV vadību, kurai ir jārīkojas, lai nepieļautu, ka diktatora Kima Čen Una režīma arsenālā nonāk kodolieroči, kurus Phenjana varētu izmantot uzbrukumam Savienoto Valstu teritorijai. Taču no amerikāņu politiķiem izskanējuši pretrunīgi paziņojumi par iespējamo rīcību, lai apturētu Ziemeļkorejas kodolambīcijas. Tas rada iespaidu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai nav konkrēta plāna Phenjanas iegrožošanai, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Krieviju un Ķīna, kuras ekonomiski atbalsta Ziemeļkorejas režīmu, ir īpaši atbildīgas par Phenjanas panākumiem kodolieroču un raķešu programmu attīstībā, paziņojis ASV Valsts departaments. ASV nosoda Ziemeļkorejas jau otro mēneša laikā veikto starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājumu, kas ir "kliedzošs daudzskaitlīgo ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpums", teikts Valsts departaments paziņojumā.
ASV prezidents Donalds Tramps atkāpies no sava priekšvēlēšanu kampaņas solījuma lauzt ar Irānu noslēgto kodolvienošanos, Baltā nama amatpersonām atzīstot, ka vienošanās un ar to saistītā atteikšanās no sankcijām pagaidām paliek spēkā.
Plāni panākt līgumu par kodolieroču aizliegšanu radījuši šķelšanos starp valstīm, kurām ir kodolieroči, un tām, kurām to nav, piektdien paziņojuši diplomāti, beidzoties 120 valstu apmeklētajai konferencei par kodoltehnoloģiju kontroli.