Eiropas Savienībai (ES) un tās dalībvalstīm ir jāpalielina militārā, politiskā un humānā palīdzība Ukrainai un jāpastiprina aizsardzība pret Krievijas draudiem Eiropas drošībai, teikts trešdien pieņemtajā Eiropas Parlamenta (EP) ikgadējā Kopējās ārpolitikas un drošības politikas izvērtējumā, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir personīgi vainīgs par Eiropas drošības kārtības pārvēršanu pelnos, piektdien Berlīnē sacīja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, pēc visa spriežot, mēģinājis palēnināt vai apturēt Rietumu militāro palīdzību Ukrainai un vājināt NATO, svētdien biedējot alianses aizsardzības ministrus, jo Krievija Ukrainā cieš militāras neveiksmes, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
ASV, Lielbritānija un Francija svētdien kopīgi noraidīja Krievijas apgalvojumus, ka Ukraina gatavojas izmantot "netīro bumbu", kā arī brīdināja Maskavu nemēģināt radīt ieganstus konflikta eskalācijai.
Pašreizējos apstākļos, kad Latvijas kaimiņos noris nežēlīgs karš, turklāt turpinās klimata pārmaiņas un citi globāli satricinājumi, ir jāsecina, ka ir pagājusi tā stabilitāte, kādā dzīvojām pēdējos 25 gadus, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.
Noplūdes gāzesvadu sistēmā "Nord Stream", visticamāk, ir sabotāža, ceturtdien paziņojusi NATO, solot apņēmīgu atbildi uz jebkuriem uzbrukumiem NATO kritiskajai infrastruktūrai.
Kremlis trešdien paziņojis, ka ir "muļķīgi un absurdi" vainot Krieviju noplūdēs gāzesvados "Nord Stream" un "Nord Stream 2", kas no Krievijas stiepjas līdz Vācijai.