Krievijas bruņotie spēki aprīkos ar jaunu tehnoloģiju līdz pat 3000 padomju laika tankus T-80, lai tos atkal iekļautu aktīvi izmantojamās tehnikas sarakstā, militārajam avotam Jane's Defence Weekly paziņojis avots aizsardzības industrijā.
Valdība otrdien, 4.oktobrī, aiz slēgtām durvīm uzklausīs valsts militāro draudu analīzi, kas ir pret Latviju vērsta militāra iebrukuma iespējamības izvērtējums.Aizsardzības ministrija (AM) pirms valdības sēdes komentārus par analīzes saturu nesniedz.Pagājušā gada septembrī valdība arī aiz slēgtām durvīm skatīja militāro draudu analīzi.
NATO Parlamentārā asambleja pirmdien aicināja alianses dalībvalstis būt gatavām atbildēt Krievijas "iespējamajiem draudiem".Pēc trīs dienu apspriedes Tirānā asambleja nāca klajā ar vienbalsīgu priekšlikumu deklarāciju."Krievijas radītais izaicinājums ir īsts un nopietns," atzina ASV kongresmenis Maikls Tērners, kurš ir NATO Parlamentārās asamblejas prezidents.
Kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Eiropas Savienības (ES), NATO un Krievijas attiecības ir krietni pasliktinājušās, taču nedrīkst aizmirst, ka Krievija ir valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči, šonedēļ, runājot par attiecībām ar lielo Austrumu kaimiņu, ne vienreiz vien tika uzsvērts Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā Krievija un Rietumi: vai ceļā uz kopīgu Eiro-Atlantisko drošību?.
ASV Bruņoto spēku Eiropas pavēlniecība (EUCOM ) otrdien publicējusi atjaunotu versiju militārajai stratēģijai Eiropā, un tajā kā galvenā prioritāte izcelta "Krievijas agresijas atturēšana".Ziņojumā teikts, ka 2015.gads EUCOM neapšaubāmi bijis viens no saspringtākajiem kopš Aukstā kara beigām.ASV karavīri aizvadītajā gadā veikuši lielu darbu, lai saglabātu Eiropas drošību, galveno uzmanību fokusējot uz "revanšistisko Krieviju", masu migrāciju un teroristiem, uzturot savas saistības NATO sabiedroto un partneru priekšā, paziņojis EUCOM komandieris ģenerālis Filips Brīdlovs.
Lai pretotos iespējamam Krievijas uzbrukumam, Latvijai nepieciešams izveidot divas karavīru brigādes, decentralizēt vienības un veikt citus pasākumus, secināts Latvijas Ārpolitikas institūta pētījumā "Krievijas drošības politika iepretim kaimiņvalstīm līdz 2020.gadam: draudi un iespējas Latvijai".
Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzskata, ka par Krievijas nākamā militārā uzbrukuma mērķi var kļūt Somija, Baltijas valstis un Melnās jūras valstis.
Aizsardzības ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas bruņotie spēki jau kopš 2012.gada ir pastiprinājuši kaujas spējas Rietumu kara apgabalā - Baltijas valstu un Polijas, kā arī Ziemeļvalstu stratēģiskajā virzienā, portālu Diena.lv informēja Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins.
Lai atturētu iespējamu Krievijas agresiju Eiropā, Pentagons apsver kaujas tanku, bruņu transportieru un citas militārās tehnikas pastāvīgu izvietošanu Baltijā un vēl vairākās valstīs Austrumeiropā, lasāms The New York Times.
Baltijas valstīm ir pamats bažām, vai tās var paļauties uz NATO Krievijas agresijas gadījumā, jo, kā liecina trešdien publiskotie aptaujas rezultāti, Rietumeiropas valstīs sabiedrība neatbalsta militāras palīdzības sniegšanu agresijas upuriem.
