Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) apsver vēršanos Satversmes tiesā saistībā ar plānotajiem Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem, ja netiks ņemti vērā tās iebildumi, šodien aģentūrai LETA vēstīja LPS.
Virzoties uz valsts budžeta apstiprināšanu, turpinās arī aktīvas diskusijas par to. Pārmetumus par neieklausīšanos valdībai izsaka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), un neapmierināta ar budžeta projektu ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA). No finanšu jautājumiem pašvaldībām aktuālākie ir jautājumi par budžetu ieņēmumu daļu un aizņemšanās iespējām 2020. gadā un vidējā termiņā, bet sarunas par šiem jautājumiem vēl turpināšoties.
Dienu pirms gaidāmā valdības konceptuālā lēmuma par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) piedāvājumu, tostarp izmaiņām novadu kartē, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome ārkārtas slēgtajā sēdē nolēmusi prasīt premjeram Krišjānim Kariņam (JV) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju. No 96 domes delegātiem par demisijas pieprasīšanu balsoja 82, pieci bija pret, bet deviņi atturējās. "Nospiedošs" vairākums delegātu arī uzskata, ka ATR turpināšana būtu jāpārņem tieši premjeram, veidojot darba grupu ar LPS un nozaru – veselības, izglītības, satiksmes un labklājības – ministru iesaisti. LPS lūgs Valsts kontroli izvērtēt, kā ir pasūtīti pētījumi, uz kuriem balstīts ATR pamatojums un piedāvājums, un kā veikta informatīvā kampaņa. Savukārt Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresam tiks nosūtīta informācija par pārkāpumiem reformas tapšanas laikā.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pieprasījums par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju ir vērsts pret visas koalīcijas un valsts līmenī atbalstīto politiku par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, aģentūrai LETA sacīja Pūces partijas biedrs, Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pieprasa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju, tādējādi paužot neapmierinātību ar reģionālās reformas gaitu, nolemts LPS ārkārtas sēdē pirmdien. Par šādu pieprasījumu balsojuši 90 sanāksmes dalībnieki, četri balsoja pret, bet divi atturējās.
Vairs neesot iespējams argumentēt, kāpēc pārskaitīt ikgadējās iemaksas par dalību Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), kas nemākot pārstāvēt visu pašvaldību vai pat visas Latgales intereses. Tāpēc Daugavpils novada domes darba kārtībā ceturtdien paredzēts jautājums par otras lielākās pilsētas pašvaldības izstāšanos no LPS, Dienai apliecināja Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (Saskaņa). "Ir acīmredzami, ka netiek atbalstīta Latgales ekonomiskās zonas attīstība, haotiska ir pozīcija administratīvi teritoriālās reformas sakarā un nevēlēšanās samazināt pašvaldību deputātu skaitu, nespēja pat bērnu pusdienas skolās aizstāvēt. Ja jau kuluāros cīņa par valsts finansējumu notiek pēc principa "katrs pats par sevi", tad darīšu to atklāti," ierakstā savā Facebook kontā paudis
Elksniņš.
Tikai trīs līdz četru pašvaldību izdoto laikrakstu darbībā ir saskatāmas problēmas, plānoto liegumu pašvaldībām izdot masu informācijas līdzekļus aģentūrai LETA komentēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 30.kongresā vietvaras vienojušās lūgt valdībai, lai tā uzdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pārstrādāt un papildināt piedāvājumu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanai,.
Iepriekšējo 29 gadu pieredze pierāda, ka centralizēta reģionālās attīstības vadīšana valstī neveicas, tāpēc atbildība un būtiska daļa naudas jānodod pašiem reģioniem – pauž Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis.
Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunās panākta vienošanās sākt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa palielināšanu no nākamā gada, nosakot to 64 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Līdzīgi kā Ikšķilē, arī Jelgavas novada pašvaldība pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmuma nedomā apstāties, un otrdien visā novadā sāksies divu nedēļu ilga iedzīvotāju aptauja. Tajā iecerēts noskaidrot cilvēku viedokli par iespējamu Jelgavas novada apvienošanu ar Jelgavas pilsētu. Savukārt par Ikšķiles novada domes deputātu rīcību VARAM jau ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā.
