Pieaugot cilvēku skaitam, kuri brīvprātīgi piesakās Valsts aizsardzības dienestam (VAD), nākotnē var rasties spiediens uz valsts augstskolām, kurām šie dienestu pabeigušie būs jāuzņem budžeta programmās, intervijā Latvijas Radio atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Pirmais tests ir godam nokārtots, taču nākamais būtiskais pārbaudījums būs brīdis, kad valsts aizsardzības dienestā (VAD) vairs ar brīvprātīgajiem nepietiks, šodien pēc dienesta pirmā iesaukuma karavīru izlaiduma žurnālistiem atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Trešajā valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaukumā nesavācot pietiekamu skaitu brīvprātīgo, šodien pirmo reizi notiks izloze, kurā izraudzīsies jauniešus, kuriem būs jādodas dienēt.
Par to, kādi ir iespējamie ieguvumi un riski, Latvijai izstājoties no Otavas konvencijas, lai
varētu izmantot šobrīd aizliegtās kājnieku mīnas pierobežas
aizsardzībai no agresīvās Krievijas, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Rihardu
Kolu (NA) izjautā Agnese Margēviča.
Valsts aizsardzības dienesta (VAD) rekrūšu izlozes sarakstu veidos ierobežots darbinieku skaits un iespēju iejaukties kādam no ārpuses praktiski nebūs, trešdien aizsardzības nozares portāla Sargs.lv rīkotajā diskusijā pauda Aizsardzības ministrijas VAD departamenta Iesaukšanas plānošanas nodaļas vadītājs Kristers Grauze.
Trešajam valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaukumam līdz šim pieteikušies 107 jaunieši, intervijā TV3 raidījumā 900 sekundes atklāja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde aicina jauniešus vecumā no 18 līdz 27 gadiem līdz 1.decembrim pieteikties 2024.gada valsts aizsardzības dienesta jūlija iesaukumam, informēja bruņotie spēki.
Krievijas parlamenta augšpalāta apstiprinājusi likumu par obligātajā karadienestā iesaucamo maksimālā vecuma paaugstināšanu no 27 līdz 30 gadiem, ko jau iepriekš bija atbalstījis apakšnams.