Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī 2. septembrī ar aktieru Lailas un Jāņa Kirmušku stāstu aizsāksies Botāniskā dārza stāstu vakari, kuros ik nedēļu oranžērijā viesosies neparasti, iedvesmojoši cilvēki.
Nacionālā botāniskā dārza laboratorijā zinātnieki pēta, pavairo un uzglabā ap 70 reto un īpaši aizsargājamo augu sugas, dažas no tām dabā ir pavisam izzudušas un patlaban dzīvo tikai mēģenēs. Miniatūrie audziņi kolbās izskatās kā no pasaku pasaules, un maģiski skaista ir arī pati laboratorijas augu uzglabāšanas telpa ar specifisku apgaismojumu un tūkstošiem norasojušu stikla trauciņu. Laboratorijā drīkst iet tikai speciālā tīrā tērpā, kājās jāvelk bahilas, bet zinātnieki augu apstrādi veic noslēgtā telpā ar steriliem instrumentiem.
Rīgā LU Botāniskais dārzs vilina ar krāšņiem tauriņiem, bet Salaspils Nacionālajā botāniskajā dārzā 25. aprīlī durvis vērs jauna, Baltijā lielākā oranžērija. Paviršam vērotājam var šķist, ka botāniskais dārzs ir estētiski tīkama vietiņa, kur pavadīt laiku palmas paēnā. Bet tā ir tikai neliela daļa no iespējām - botāniskais dārzs rūpējas par augu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un veic vides izglītības funkciju. Dabas Diena ciemojās Salaspilī un iepazinās ar reto un aizsargājamo augu kolekciju.
Pabeigta Nacionālā botāniskā dārza (NBD) jaunā oranžēriju siltumnīcu kompleksa iestiklošana, un oranžēriju augu kolekcijas jau tiek gatavotas ceļam uz jaunajām telpām, portālu Diena.lv informēja NBD pārstāve Ilze Ķigure.
Šī ir trešā reize Nacionālā botāniskā dārza vēsturē, kad tropiskais avokado koks, kura dzimtene ir Centrālamerika, uzzied botāniskā dārza oranžērijā Salaspilī.
Barības meklējumos mežacūkas paviesojušās arī Nacionālā Botāniskā dārza (NBD) teritorijā Salaspilī. Dzīvnieki uzaruši pļaviņu dārza nomalē un naktīs rakņājušies arī dārza centrālajā daļā – rozārijā, otrdien vēsta Latvijas Avīze (LA).NBD jau gadiem cīnās ar bebriem, kas aizsprostu būvei grauž krūmus un kokus, apdraudot arī vērtīgus stādījumus.
Nacionālais botāniskais dārzs (NBD) ir viens no 22 zinātniskajiem institūtiem, ko starptautiskie eksperti pēc zinātnes izvērtējuma Latvijā iesaka slēgt. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar 2015.gadu arī plāno šīm institūcijām nepiešķirt bāzes finansējumu. Tas nopietni apdraud NBD darbību, lai gan pētniecība ir tikai viena no jomām, ar kuru NBD nodarbojas, otrdien vēsta laikraksts Diena.
