Latvijā šogad maijā bezdarba līmenis bija 6,4%, un tas bija tikai nedaudz - par 0,1 procentpunktu - augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.
Gada sākumā ekonomikas izaugsmes temps piebremzējās, šī notikuma atspulgi redzami arī darba tirgus skaitļos. Šodien publiskotie darbaspēka apsekojuma dati ir visumā iepriecinoša lasāmviela, taču nodarbinātības kāpumā esam atpalikuši no kaimiņvalstīm. Bezdarba līmenis turpināja samazināties iespaidīgā tempā, gada sākumā tas bija par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada jeb 6,9%. Salīdzinot ar gada beigām, līmenis saglabājās nemainīgs, kas ir panākums, jo sezonālie faktori ziemā ir nelabvēlīgi. Taču strādājošo skaita izmaiņas šobrīd ir vissvarīgākais darba tirgus attīstības indikators.
Ar katru gadu pieaugot darbaspēka deficītam, Latvijas darba devēji meklē aizvien jaunus risinājumus, kas uzņēmumu vai iestādi padarītu pievilcīgāku potenciālo darbinieku acīs: piedāvā dažādus papildu labumus, investē darbinieku apmācībās, popularizē savu darba devēja tēlu. Neraugoties uz visiem centieniem, gandrīz 27% darba devēju šogad plāno izskatīt iespēju piesaistīt darbiniekus no citām valstīm, liecina CV-Online Latvia pērnā gada nogalē veiktā Latvijas darba devēju aptauja.
Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināts 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.
Šobrīd viens darbinieks uzņēmumam var radīt daudz lielāku pievienoto vērtību nekā jebkad iepriekš, norāda eksperti. Zīmīgi, ka darba tirgū pēdējos gados būtiski pieaug tā dēvēto mileniāļu loma – tūkstošgades paaudzei ir ne tikai augstas prasības pret darba devēju, krasi atšķirīga attieksme pret darbu, bet arī tā dēvētajai Z paaudzei jeb online paaudzei raksturīgā tendence bieži mainīt darba vietu. Tā rada arī jaunu darba kultūru, portālam Diena.lv pavēstīja BITE pārstāvji.
Cilvēkiem ar redzamu invaliditāti joprojām jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem. Tie saistīti ne tikai ar pavisam ikdienišķām lietām, bet arī ar iespēju pašam sevi uzturēt, veiksmīgi iekļaujoties darba tirgū. Paši uzņēmumi apgalvo, ka piedāvā līdzvērtīgas darba iespējas ikvienam, tomēr realitātē nodarbināto cilvēku ar invaliditāti skaits ir neliels.
Lai gan spārnoto frāzi "Es mīlu darbu, es stundām ilgi varu sēdēt un uz to skatīties" piedēvē britu humoristam Džeromam K. Džeromam un parasti vairāk uztver kā joku, iespējams, tik tiešām šobrīd uz darbu vairāk skatāmies, nekā to darām. Proti, pētījumi liecina, ka biroju darbinieki samērā bieži darbalaikā mēdz pārlūkot privātos profilus sociālajos tīklos vai aizklīst citās interneta dzīlēs. Garā darba nedēļa gluži vienkārši nemotivē steigt izpildīt nedēļas plānu. Tas gan nenozīmē, ka risinājums būtu lielākas slodzes uzkraušana strādājošajiem, jo tas drīzāk novestu pie veselības problēmām. Taču, iespējams, risinājums ir, un tas slēpjas darba efektivizācijā.
Lielākā daļa jeb 89% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ikdienā strādā kaitīgā darba vidē, liecina pētījumu un konsultāciju kompānijas Kantar TNS un Latvijas Organizāciju psihologu biedrības pētījuma dati par dažādiem darba vides faktoriem.
Labāk apmaksātie darbinieki Latvijā strādā informācijas tehnoloģiju (IT) un finanšu sektorā, liecina Latvijas IT klastera sadarbībā ar personālvadības konsultāciju un pētījumu kompāniju Fontes veiktais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares atalgojuma un produktivitātes pētījums.
Lielākā daļa jeb 80% aptaujāto Latvijas jauniešu uzskata, ka veiksmīgas karjeras galvenais kritērijs ir laba alga, liecina mobilo sakaru operatora Bite Latvija un pētījumu kompānijas Norstat Lavija veiktās aptaujas dati.
Latvijā ir aizmirsts padomāt par darba ražīguma līmeņa palielināšanu, turklāt valstī ir radīta bezdarbnieku paaudze, kas neprot un negrib strādāt, šonedēļ Ludzā forumu cikla Latvijas vērtības atklāšanā sacīja šūšanas fabrikas Nemo īpašniece Inga Zemdega-Grāpe.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma datiem šā gada otrajā ceturksnī nodarbināto skaits pieauga par 2% jeb gandrīz 18 tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopumā gada 2. ceturksnī nodarbināto skaits sasniedza 909,6 tūkstošus jeb 64,4% no iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem. Gada griezumā nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,8 procentpunktiem.
