Covid-19 pandēmija aizvadītajā gadā ir ievērojami satricinājusi darba tirgu. Tiesa gan, nevar runāt par vispārējas krīzes iestāšanos, jo, kamēr daudzi iedzīvotāji ir zaudējuši darbu un ienākumus, citiem ir izdevies tikt pie algas pielikuma.
Pagājušajā gadā Latvijā bija nodarbināti 893 tūkstoši iedzīvotāju jeb 64,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn nodarbinātības līmenis samazinājies par 0,8%, bet nodarbināto skaits – par 17 tūkstošiem.
17. februārī no pulksten 13.00 - 18.00 notiks starptautiska tiešsaistes konference Nākotnes darbs Latvijā. Tajā 17 vadošo pasaules un vietējo nodarbinātības politiku veidotāji un pētnieki, Eiropas nodarbinātības dienestu vadītāji, ekonomisti un uzņēmumu vadītāji dalīsies darba tirgus prognozēs, iezīmēs būtiskākos nodarbinātības izaicinājumus un prezentēs scenārijus nodarbinātības risku mazināšanai.
Pagājušajā gadā brīvo darba vietu skaits līdz ar Covid-19 krīzi Latvijā samazinājās divas reizes - no apmēram 30 000 gada sākumā līdz 14 500 gada beigās, intervijā aģentūrai LETA sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Līdzīgi kā visā Latvijas tautsaimniecībā, arī darba tirgū šā gada trešais ceturksnis bijis labāks nekā iepriekšējo trīs mēnešu periods. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,2%, bet nodarbināto skaits – par 0,7 tūkstošiem. Savukārt gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 1,3%, bet absolūtos skaitļos – par 25 tūkstošiem. Šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada, bet par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Ekonomikai aktivizējoties, pēc tam kad saruka ierobežojumi, kas gan Latvijā, gan citur pasaulē bija ieviesti Covid-19 izplatības mazināšanai, mūsu valstī ir vērojama bezdarba līmeņa lejupslīde. Tomēr oktobra notikumi saistībā ar straujāku Covid-19 uzliesmojumu un ziņām par pārtraukumiem dažādu nozaru uzņēmumu darbībā vedina domāt, ka pieprasījums pēc darbarokām kopumā varētu kļūt mazāks.
Lai gan faktiskā bezdarba līmenis Latvijā Covid-19 pandēmijas ietekmē pieaudzis aptuveni par 2,5% un atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada martā bija 7,3%, bet jūnijā – 9,8%, jau lauksaimniecības sezonas sākumā trauksmi cēla vietējie zemnieki, norādot, ka lauksaimniecībā trūkst darbinieku.
Situācija nodarbinātības jomā Latvijā patlaban ir neviennozīmīga. No vienas puses, ārkārtējās situācijas laikā bezdarba riski ir pastiprinājušies, bet, no otras puses, vismaz pagaidām joprojām ir arī brīvas vakances, kas gaida darbiniekus.
Par to, ka Covid-19 krīzes rezultātā daudzi no Latvijas strādājošajiem palikuši bez darba vai domā par tā maiņu, liecina pieaugusī cilvēku interese par darba vakancēm. Interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia apkopotie dati rāda, ka vidējais pieteikumu skaits uz vienu vakanci portālā Cv.lv maijā turpinājis palielināties un kļuvis par 36% lielāks nekā gada sākumā. Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumu no darba meklētājiem, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa to bija 14.
Šopavasar Covid-19 izplatība negatīvi ietekmējusi visu Latvijas ekonomiku, un darba tirgus nav izņēmums, tāpēc nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinās, tāpat kā sarūk brīvo vakanču skaits.
Es sliektos piekrist, ka pēc krīzes liela emigrācija darba meklējumos nav gaidāma, – intervijā Rūtai Kesnerei uzsver Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
