Neraugoties uz koronavīrusa cirstajām brūcēm ekonomikā, Latvijas uzņēmumi turpina investēt attīstībā. Viena no nozarēm, kurā ieguldījumi tiek turpināti, ir pārtikas rūpniecība.
Valsts subsidēs algas Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo pārtikas ražošanas uzņēmumu strādājošajiem, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai.
Par nepieciešamību Latvijas pārstāvjiem atrasties Briselē, pārtikas produktu atšķirīgo kvalitāti Rietumeiropā un Austrumeiropā, kā arī Krievijas noteiktā pārtikas embargo sekām – Eiropas pārtikas un dzērienu ražotāju asociācijas FoodDrinkEurope ģenerāldirektora vietnieks Dirks Jakobss sarunā ar Andi Sedlenieku.
Eiropas Parlamentā (EP) Briselē 25.aprīlī EP deputāte Inese Vaidere (Vienotība) organizēs konferenci Divējādās kvalitātes produkti Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū: kas sekos tālāk?. aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.
Ievērojami augusi Latvijas pārtikas ražotāju aktivitāte Ķīnas tirgū, norādīts ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2017.gadā.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) dati liecina, ka katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem trūkst aptuveni 10% darbinieku jeb kopumā ap 3500 strādājošo visā nozarē. Turklāt darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan mazie un vidējie uzņēmumi. Lai risinātu strauji augošo darbaspēka problēmu, LPUF aicina valsts atbildīgās amatpersonas un institūcijas atvieglot dažāda kvalifikācijas līmeņa darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm, kā arī definēt samērīgāku atalgojuma apmēru viesstrādniekiem.
Saistībā ar zaudējumiem, ko nesis pērn noteiktais Krievijas embargo, pārtikas ražotājiem turpmāk jārēķinās ar Krieviju tikai kā ar papildu, nevis pamattirgu, atklājot pārtikas industrijas izstādi Riga Food, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Latvijas pārtikas ražotāji pieprasījuši tikšanos ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība) un veselības ministri Ingrīdu Circeni (Vienotība), lai uzklausītu Veselības ministrijas izstrādātos priekšlikumus ieviest jaunus un paaugstināt esošos akcīzes nodokļus pārtikas ražotājiem.
Veselības ministrijas (VM) vēlme risināt savas nozares problēmas uz Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāju rēķina ir nepieņemama. Situācijā, kad jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu ražošanu valstī, nav pieļaujama ražošanas ierobežošanas politika, paziņojusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija.