Vācijā 2015.gadā uz bēgļu pieplūduma fona reģistrēts rekordaugsts politiski motivētas vardarbības līmenis, liecina Iekšlietu ministrijas publiskota informācija.
Līdz ar valdības maiņu, runām par Vienotības šķelšanos un tad kādas jaunas partijas dibināšanu, tāpat saistībā ar Požarnova un Kaimiņa nostāšanos jauntapušu politisku organizāciju vadībā aizvien biežāk dzirdamas arī spekulācijas par to, kādas politiskās nišas vēl brīvas, kur tad nu būtu tās lielās iespējas tiem, kas pie varas vēl nav tikuši vai bijuši gan, bet jūtas nenovērtēti.
Pēdējo gadu skaistums nodarbē, ko pretenciozi var saukt par "politisko analīzi", ir plašas iespējas savos vērtējumos un prognozēs izblamēties. Piemēram, mēģinot marginalizēt kādu politisku iniciatīvu tās sākumposmā un pēc tam izmisīgi cenšoties izskaidrot, kādēļ "margināļi" ne tikai nepazūd, bet dažkārt pat pieņemas spēkā.
Zviedrijas zaļie pēdējo nedēļu laikā piedzīvojuši nepieredzētu krīzi, atklātībā nākot virknei skandalozu lietu, kas dramatiski iedragājušas partijas reputāciju, taču līderi paziņojuši, ka spēj izvest partiju no krīzes, lai gan pauduši gatavību atkāpsies, ja tāda būs biedru griba.Zviedrijas koalīcijas partijas faktiskie līderi Gustavs Fridolins un Osa Romsone pirmdien tikās ar žurnālistiem, lai izklāstītu savu viedokli pēc pēdējā laika skandāliem, kas atnesuši partijai pārmetumus islāmismā un vides piesārņošanā.
Latvijas politika nav iedomājama bez "absolūtā ļaunuma" tēliem. Dažādos laikos šajā lomā ir bijuši dažādi personāži, un vairums no viņiem - ar ļoti retiem izņēmumiem - šobrīd ir politikas izgāztuvē. Ir grūti atrast kopsakarības, kādēļ politiķi (un ne tikai) šādā statusā nokļuvuši. Daļa - noteiktu apstākļu dēļ, daļa - sava stulbuma vai īpatnību dēļ, bet vēl citi tāpēc, ka ir gana spilgtas personības ar visām no tā izrietošajām konsekvencēm.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, viena no redzamākajām Vienotības politiķēm Sandra Kalniete pēc šī EP sasaukuma beigām 2019.gadā gatavojas aiziet no politikas, lai pievērstos sabiedriskajam darbam.
Politiskie procesi Ukrainā pēc premjerministra Arsenija Jaceņuka demisijas nekļūs vienkāršāki, jo nāksies vienoties par atbalstu ar mazajām partijām, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumu politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs pētnieks Ainārs Lerhis.
Saeimas aizvadītās nedēļas plenārsēdē viens no deputātiem kāpa tribīnē, lai indīgi aizrādītu: parlamenta Sporta apakškomisija uz sēdēm pulcējas biežāk nekā Korupcijas novēršanas. Lai cik intriģējoši šāds salīdzinājums skan, nekādas intrigas tajā nav - sēžu biežums nenozīmē darba kvalitāti.
Aizvadītajās brīvdienās starp vēstījumiem, kas saistīti ar Lieldienām un neseno terora aktu izmeklēšanu, vairākos no lielākajiem interneta portāliem bija lasāma ziņa par jaunu parakstu vākšanas iniciatīvu ar mērķi aizliegt pieteikt grozījumus vienam likumam vairāk nekā vienu reizi gadā un noteikt tā spēkā stāšanās datumu nevis nākamo gadu, bet gadu uz priekšu. Kā konkrēts negatīvais piemērs piesaukts mikrouzņēmumu nodokļa likums, ko grozīja četras reizes un tad – apstiprinot budžetu – visu pielemto atcēla.
Ja reiz Vienotības valdes sēde bija sasaukta nolūkā izslēgt nemierniekus, bet tas netika izdarīts, tas neliecina par spēcīgu partijas vadību. Tā uzskata Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens. Viņaprāt, jukas Vienotībā nebeigsies un uz nākamajām vēlēšanām, visticamāk, "veidosies kāds blakusprodukts". Vienotība var kaut kā pārveidoties, tās liberālais spārns var izveidot savu partiju, tā savukārt ar Jura Pūces vadīto partiju Latvijas attīstībai vēlēšanās var startēt kā partiju apvienība. Iespējas ir vairākas.
Mēdz teikt, ka jauna slota tīri slauka. Šoreiz gan ticība tam mazāka nekā citkārt, kad nomainās valdība. Jo koalīcija tā pati, vairākums ministru – līdzšinējie. Arī valdības deklarācija, kuras sākotnējā versija priecēja ar kompaktumu un lakoniskumu, beigu beigās sanākusi visai izplūdusi gan apjomā, gan saturā.