Divdesmit gadu pēc pilsoņu kara, kura atstātā postaža joprojām ik uz soļa ir manāma 1984. gada ziemas olimpisko spēļu mājvietā Sarajevā un citviet visā valstī, Bosnijā un Hercegovinā ir uzliesmojuši plaši protesti pret nabadzību un valdošās elites korupciju.
Otrdien Latvijā ieradās Ukrainas protestos cietušais, lai saņemtu medicīnisko palīdzību un rehabilitāciju, portālu Diena.lv informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Bosnijā turpinoties pret valdību vērstajām demonstrācijām, protestētāji piektdienas vakarā aizdedzinājuši prezidenta galvaspilsētas rezidenci.Piektdien protestētāji, kuru vidū pamatā ir bezdarbnieki, vairākās Bosnijas un Hercegovinas pilsētās sāka ar tā dēvētajiem Molotova kokteiļiem apmētāt valsts iestāžu ēkas, cenšoties tajās izraisīt ugunsgrēkus.
Tūkstošiem cilvēku sestdien izgājuši demonstrācijās Austrālijā, protestējot pret Rietumaustrālijas valdības uzsākto projektu nogalināt lielās haizivis.
Pirms astoņām dienām pazudušais Ukrainas opozīcijas aktīvistu mobilo patruļu jeb tā dēvētā Automaidana dalībnieks Dmitrijs Bulatovs ticis spīdzināts un smagi piekauts.
Ukrainas valsts vara ir ir izpildījusi visas saistības, kuras tā bija uzņēmusies, lai panāktu krīzes noregulējumu, tomēr opozīcija turpina situācijas eskalāciju, ceturtdien paziņoja prezidents Viktors Janukovičs."Visus pienākumus, kurus valsts vara uzņēmās, mēs esam izpildījuši. Cita starpā parlaments pieņēma likumu par amnestiju, kas protestu dalībniekiem garantē brīvību un to personu atbrīvošanu, kas tika aizturētas konfliktu laikā.
Protestu pārņemtās Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs
otrdien paziņoja par demisiju, ko prezidents Viktors Janukovičs
neilgi pēc tam pieņēma. Signalizējot, ka vara pamazām piekāpjas
demonstrantu prasībām, Ukrainas parlaments ar 361 balsi "par" un
tikai divām "pret" atcēla protestus ierobežojošos likumus, tomēr
līdz otrdienas vakarpusei nekas neliecināja, ka ar to pietiks, lai
apturētu protestus, kas pārņēmuši virkni lielāko Ukrainas
pilsētu, trešdien vēsta laikraksts Diena.lv.
Ukrainas parlaments otrdien atcēlis protestus ierobežojošos likumus, kas lielā mērā bija vainojami situācijas eskalācijā.Par daudz pelto likumu atcelšanu nobalsoja 361 likumdevējs, bet pret bija tikai divi deputāti.Pēc balsojuma par likumu atcelšanu parlamenta sēžu zālē atskanēja aplausi.Jau vēstīts, ka krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES).
Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone šonedēļ apmeklēs Kijevu un Rīgu, pirmdien pavēstīja viņas birojs."Es rītvakar došos uz Kijevu," teikts pirmdien izplatītajā Eštones paziņojumā.Viņas birojs ziņu aģentūrai AFP apliecināja, ka Eštone otrdien atstās Briseli pēc sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, trešdienu pavadīs Kijevā, bet ceturtdien dosies uz Rīgu.
Vairāki tūkstoši francūžu svētdien izgājuši Parīzes ielās, lai paustu savu neapmierinātību ar prezidentu Fransuā Olandu, kura reputāciju pēdējā laikā iedragājis personiskās dzīves skandāls.