Sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un portāls lsm.lv - nākamgad izies no reklāmas tirgus, trešdien pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Dažas pazīmes liecina, ka pavisam drīz mūs sagaida jauna, skaista dzīve, jo teju jau finiša taisni sarkaniem vaigiem sasniedzis maratonists ar jauno sabiedrisko mediju likumu stafetes kociņa vietā. Vai tas nozīmēs arī labāku dzīvi sabiedriskajiem, nesabiedriskajiem medijiem un sabiedrībai kopumā? Par to spriest pāragri. Tomēr jau tagad skaidrs, ka būs pārmaiņas. SestDiena lūko, kādas tās būs.
Partiju finansēšanas no valsts budžeta kārtību ieviešot pakāpeniski, koalīcijas partijas vienojušās vienu miljonu eiro nākamajā gadā piešķirt sabiedriskajiem medijiem, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu medijiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Latvijā jāatrod mehānisms, kā nodrošināt pastāvīgu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, lai tas nebūtu atkarīgs no politiskās situācijas un nepadarītu medijus ietekmējamus, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Raugoties no nacionālo mediju prizmas, Latvijas informatīvajā telpā ir izveidojusies mediju nozares krīze un, kā mediju nozares eksperti paši to mēdz raksturot, samazinās/sašaurinās Latvijas interesēm atbilstošā mediju telpa. Pēc būtības tas apdraud ne tikai demokrātiskas sabiedrības attīstības iespējas, bet arī demokrātisku sabiedrību kā tādu. Šīs krīzes pamatā ir gan politiskie, gan ekonomiskie, gan arī tehnoloģiskie apstākļi, un dažkārt tie ir savstarpēji ļoti saistīti. Šī situācija ir briedusi jau ļoti sen, par to ir brīdināti politiķi un atbildīgās iestādes, bet reāla rīcība nav sekojusi. Mūsuprāt, viss vēl nav pazaudēts, bet jo ilgāk kavēsimies, jo nopietnākas sekas būs – ja "sliktā", nepietiekamā vietējā satura dēļ tiks būtiski izmainīti mediju patērētāju paradumi un patērētājs (Latvijas sabiedrība) nosvērsies par labu citu valstu saturam, tad atgriezt tos atpakaļ Latvijas informatīvajā elpā būs ļoti grūti un resursu ietilpīgi.
Lai rastu risinājumus sabiedrisko mediju problēmām, Saeimā ir jāvienojas par jauno to darbību regulējošo likumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu aģentūrai LETA sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Saeimas deputāti ceturtdien, 6.jūnijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tie paredz precizēt sabiedrisko mediju valdes locekļiem izvirzāmās prasības un atlases procedūru, kā arī valdes atsaukšanas kārtību.
Saeima šodien vairs nevarēja lemt par opozīcijas partijas Saskaņa lēmumprojektu par finansējuma piešķiršanu sabiedriskajam medijam, jo deputāte Regīna Ločmele-Luņova nolēma atsaukt savu parakstu zem ierosinājuma.
Sabiedriskie mediji un to kapitāldaļu turētāji ceļ trauksmi par iespējamu Latvijas Radio 4 un portāla Lsm.lv angļu un krievu valodas versiju darbības pārtraukšanu finansējuma trūkuma dēļ.
Precedenti, kas saistīti ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbību, vēlreiz apliecina, ka iespējami ātrāk nepieciešams pieņemt jaunizstrādāto Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu. Tā trešdien pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes atzīmēja komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV), vēsta Saeimas Preses dienests.
Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumi ir nepatīkami, bet ne pārsteidzoši – tomēr konstatētās nepilnības par 2016. un 2017. gadu ir bijušas Latvijas Radio valdes dienaskārtībā jau kopš stāšanās amatā pērnā gada oktobrī, un lielākā gaļa ieteikumu jau izpildīti vai uzsākta to ieviešana, portālam Diena.lv, atbildot uz VK revīzijas secinājumos pausto, informēja Latvijas Radio vadība.
Sabiedriskais pasūtījums, kura nodrošināšanai sabiedriskajiem medijiem ik gadu no valsts budžeta piešķir vairāk nekā 20 miljonus eiro, realitātē netiek labi pārvaldīts un nebalstās vispusīgi izpētītās sabiedrības vajadzībās, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai finansējums tiek piešķirts no valsts budžeta. 2017. gadā Latvijas Radio tika piešķirti 7,4 miljoni eiro, bet Latvijas Televīzijai (LTV) - 14,5 miljoni eiro.
