Kristaps pasaules basketbola mekā
Porziņģu ģimenes jaunākā atvase Kristaps, brāļu Jāņa un Mārtiņa ieskauts un aizsargāts, gatavs savā otrajā NBA sezonā nostiprināt uzlecošās zvaigznes statusu pasaules spēcīgākajā līgā.
SestDienas intervijas
Štrobinderi: Tēva un dēla olimpiskais sapnis
Dažus mēnešus pēc dēla piedzimšanas 1992. gadā šķēpmetējs Mārcis Štrobinders pārstāvēja Latviju pirmajās vasaras olimpiskajās spēlēs pēc valsts neatkarības atgūšanas. Pērn Rīgas kausos viņa dēls Rolands šķēpu aizmeta pietiekami tālu, lai varētu doties uz Rio.
Jānis Streičs: Laiks strādā mūsu labā
Kinorežisors Jānis Streičs savā jubilejas gadā aicina stiprināt piederību kristīgajai kultūrai un piekopt futbola taktiku.
Strads konservos un dzīvajā
Viens no Valmieras teātra labākajiem aktieriem Imants Strads gatavojas viesizrādēm rīgā un nezina, ar ko beigsies seriāls Saplēstā krūze, kurā viņš spēlē krodzinieku Kārli.
Elīna Vaska: Būtu gribējies vairāk paraudāt
Visu filmu vēl neesmu redzējusi – janvāra beigās notikušajā intervijā pāris reižu atgādina Elīna Vaska. Filmu viņa redzēšot tikai 14. februārī, kad Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla ietvaros notiks tās – režisora Renāra Vimbas debijas spēlfilmas Es esmu šeit – pasaules pirmizrāde. Noskatoties filmu, ir acīmredzams, ka viens no tās veiksmes iemesliem ir galvenās varones tēlojums.
Toms Grēviņš bohēmu nomainījis pret ģimenes idilli
Radio Pieci balss un_ 360TV _seja Toms Grēviņš (33) nebeidzamās diskotēkas visas nakts garumā un bohēmu nomainījis pret ģimenes idilli. Vasarā abi ar sievu Lauru (26) gaida savu otro bērnu – divarpus gadu vecā Everta brālīti vai māsiņu.
Nereālais kļuvis reāls
Vēl mācoties Rīgas Doma skolā, Jānis Strazdiņš skolas bibliotēkā nejauši uzgāja slavenās zviedru vokālās a cappella grupas The Real Group skaņu ierakstu albumu Unreal. "Tas ir patiešām nereāli!" – toreiz, ap 1995. gadu, tik ļoti zēnu kora pusaudzi pārsteidzis piecu cilvēku balsu mūsdienīgais skanējums, kurā džezs un popmūzika satiekas ar Ziemeļeiropas koru skaņu. Jānis vienā rāvienā izlēma dzīvi veltīt tieši šādai dziedāšanai. Nu jau teju gadu viņš pats dzied savas sapņu grupas sastāvā.
Knutam Skujeniekam nav vajadzības pēc mūžīgas dzīves
Gluži kā viņa folklorizējušajās dzejas rindās kad akmens novēlies no sirds/ uz tā var pasēdēt, dzejnieks Knuts Skujenieks (1936) tagad var atļauties sēdēt uz sava "proves akmens", septiņiem gadiem (1962–1969) Mordovijas lēģerī, kas dzejošanu padarīja par viņa dzīvesveidu un viņu pašu par vienu no izcilākajiem latviešu dzejniekiem.
Intervija: Straujuma domās jau ir Saeimā
Intervija ar valdības vadītāju Laimdotu Straujumu notika nākamajā dienā pēc valsts budžeta pieņemšanas Saeimā 1. decembrī, bet dienas gaismu tā ieraudzīs dienu pirms Vienotības kongresa, kas sestdien notiks Salaspilī – pašvaldībā, kuru vada viens no Vienotības vietējiem līderiem Raimonds Čudars. Otrdien vēl nebija zināms, cik ilgi pastāvēs Straujumas valdība, un uz šo jautājumu premjere neatbildēja.
Sesks: Liepājā nekas vairs nebūs, kā bijis līdz šim
Mūsdienās būvē ātri. Pamatakmeni koncertzālei Lielais dzintars Liepājā lika pirms diviem gadiem, bet šoruden Liepājas Simfoniskais orķestris un Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola jau dzīvos jaunajās telpās. Taču no ieceres līdz būvniecībai pagāja vairāk nekā gadsimts, un koncertzāle akadēmiskās un populārās mūzikas tradīcijām bagātajā pilsētā ir tapusi laikā, kad arī Liepājā, par spīti daudziem pilsētas labumiem, kurus Sestdienai uzskaita Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, iedzīvotāju skaits tomēr samazinās.
Miks Zvirbulis: Esmu kategoriski pret īdēšanu!
Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvu par mūža ieguldījumu latviešu kino šogad saņems kinooperators Miks Zvirbulis (77), kas filmējis tādas pērles kā _Četri balti krekli, Mans draugs — nenopietns cilvēks un Tās dullās Paulīnes dēļ._
Imants Freibergs: Uz bēgļu rēķina kāds labi nopelna
Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors Imants Freibergs par bēgļu lietām var runāt ar pieredzes svaru. Tāpat kā viņa dzīvesbiedre Vaira Vīķe–Freiberga, arī viņš uz savas ādas ir izjutis, ko nozīmē būt kara bēglim. Savā bērnības pilsētā Jelgavā viņš paguva pabeigt 3.klasi, kad 1944.gada vasarā bija jādodas prom no pilsētas, ja negribēja palikt zem bumbām, un pēc tam arī no Latvijas, lai ģimene nenonāktu otrreizējā padomju okupācijā un čekas nagos.