Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
"Vecie mežkopji ļoti rūgti skatās uz šo laiku, kad meža vērtība ir tikai naudā," atzīst Ķerus

Ornitologs: Apstrīdēt klimata pārmaiņas būtu tas pats, kas apstrīdēt evolūciju

Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus sagaida gājputnus, cīnās par mežizstrādes apturēšanu putnu ligzdošanas laikā un mudina latviešus iet mežā, kamēr to vēl var pazīt.

Protams, priecājos arī par retu putnu, saka Viesturs Ķerus, kad ir izstāstījis, ka viņu kā Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju un dabas aizsardzības profesionāli vairāk interesē parastākas sugas, jo tās par pārmaiņām Latvijas dabā var liecināt daudz vairāk nekā tie, kas te nejauši iemaldās.

Bioloģijas doktors Ķerus Ornitoloģijas biedrību vada desmit gadu un, kā pats stāsta, ar šo pieredzi uz Latvijas dabas daudzveidības perspektīvu ar pārliecīgu optimismu raudzīties vairs nevarot, tomēr ticību iespējai samērot ekonomiskās, sociālās un dabas aizsardzības intereses vēl neesot zaudējis, citādi jau nebūtu šajā amatā. Pēdējos gados ornitologu lielākās rūpes ir meži un asākās diskusijas norit ar tiem, kuri gribētu mežus pārvērst par koksnes plantācijām. Aptaujas rāda, ka ne tikai sabiedrības vairākums, bet arī paši mežu darbinieki par tādu nākotni nepriecātos.


Vai tu spēj dabā atšķirt visas Latvijas putnu sugas?

Diez vai kāds, liekot roku uz sirds, varētu apgalvot, ka viņš atšķir visas sugas.

Nu, ejot ekskursijā ar dažu fanātiskāku ornitologu, rodas sajūta, ka viņš par katru putnu var pa kilometru pateikt ne tikai to, kurai sugai tas pieder, bet arī to, cik šim putnam gadu, ko viņš šorīt ēdis un kādā garastāvoklī pamodies.

Kad skolas laikā biju ekskursijā ar Māri Strazdu, man radās sajūta, ka esmu akls un kurls, – izlienu no telts, redzu tikai rītu, bet Māris sāk uzskaitīt: tur dzied tas, tur tas, tur vēl cits... Neko neredzot, tev jau ir saraksts ar divdesmit sugām.

Vai spēja atšķirt "mazos pelēkos putniņus" ir īpašs talants?

Jebkurā jomā jau talants ir vairāk treniņš nekā iedzimtas īpatnības. Tikai sākumā visi putni šķiet un izklausās vienādi.

Iemācīties atšķirt putnus dabā ir iespējams bez laba putnu pazinēja kā skolotāja, tikai grāmatās un balsu ierakstos rokoties?

Domāju, ka jā. Viens no absolūti labākajiem Latvijas putnu pazinējiem Valdis Roze (ja kāds atrod nezināmu spalviņu vai čaumaliņu un nevar noteikt, kuram putnam tā pieder, pēdējais līdzeklis ir iet pie Rozes) apgalvo, ka viņu neviens nav mācījis putnus pazīt un viņš nevienu nemācīšot. Viņam nav skolēnu kā Mārim Strazdam, kurš ir izaudzinājis veselu jauno ornitologu paaudzi. Protams, ja kāds tev ierāda, ko skatīties un klausīties, iepazīt putnus ir daudz vieglāk. Tagad daudzus putnu vērošanai un ornitoloģijai pievērš Andris Avotiņš juniors.

Kas šodien dominē bioloģijas studentu skaitā – lauka romantiķi vai tie, kuri apgalvo, ka centrifūgā visas sugas paliek vienādas? Senāk pirmajā kursā visi puiši gribēja kļūt par ornitologiem un meitenes – par botāniķēm.

Nesen kāds zoologs pārgāja uz botāniķiem, savu soli pamatodams ar to, ka augi mirst klusējot... Strādājot molekulārbioloģijā, ir iespējams nopelnīt vairāk nekā mežā.

Kādas pārmaiņas putnu faunā esi ievērojis savas dzīves laikā?

Esmu samērā jauns, 32 gadus vecs, bet, protams, atceros laikus, kad lielais baltais gārnis bija pilnīgi ekstrēms retums. Tomēr lielākoties neuzticos viena cilvēka priekšstatiem par to, kas ir mainījies, jo mūsu uztvere arī mainās. Piemēram, cilvēkam šķiet, ka zvirbuļi pazuduši, jo viņš vairs nepievērš uzmanību zvirbuļiem. Kad esi mazs, putnu apkārt ir vairāk, bet vēlāk tu tiem vairs nepievērs tik lielu uzmanību, un tad nu uz Ornitoloģijas biedrību tiek zvanīts un stāstīts, ka, piemēram, vārnas izēdušas visus mazos putnus, senāk esot bijis daudz visādu mazo putnu, bet tagad vairs nav nekā. Te var tikai teikt: skaties uzmanīgāk, tad ieraudzīsi!

Kāpēc lielais baltais gārnis ir kļuvis par parastu putnu Latvijā?

Mans minējums būtu – klimata pārmaiņas. Arī bišu dzenis ir ienācis kā ligzdotājs, nu jau arī Cēsu apkārtnē.

Baltirbe arī pie mums izzudusi klimata pārmaiņu dēļ?

Jā, tas lielā mērā varētu būt saistīts ar klimata pārmaiņām. Baltirbes gadījumā gan vairs neko nevaram izpētīt. Pagājušogad tā it kā tikusi dzirdēta. Baltirbe dzīvo lielos purvos, kuros cilvēki parādās reti, tāpēc izzušanu grūti konstatēt, bet funkcionāli baltirbes populācija no Latvijas ir izzudusi. Tā kā baltirbe nav migrants, izzušanas iemesls meklējams šeit. Ja ziemā nav sniega un tu esi balts putns, lapsai ir grēks tādu nepaņemt – un lapsu ir kļuvis vairāk.

Tu par globālo sasilšanu nešaubies?

Apstrīdēt klimata pārmaiņas būtu tas pats, kas apstrīdēt evolūciju.

Tas skaidrs, bet ir ļaužu grupa, kas piedāvā novērst globālo sasilšanu, ja viņiem dos globālu teikšanu... No bērnības, tātad pagājušā gadsimta 50.–60. gadu mijā, atceros zaļās vārnas ielaižamies lauku sētā.

Arī vēl 80. gados, kad es dzimu, zaļo vārnu Latvijā bija jūtami vairāk nekā šobrīd. Zaļo vārnu esmu redzējis, palīdzot Edmundam Račinskim pārbaudīt būrus – tagad faktiski visas zaļās vārnas Latvijā ligzdo viņa liktos būros. Kad varu nodarboties ar putniem, nevis papīriem, darbojos Ādažu poligonā ar pupuķiem, un turpat arī zaļās vārnas dzīvo. Kamēr Edmunds nebija uzlicis būrus Ādažu poligonā, zaļās vārnas tur neligzdoja, bet barošanās vietas tām tur ir izcilas – smilšainie virsāju klajumi. Tāds pats izcils klajums, kurš tagad pamazām aizaug, ir Garkalnes degums. Tās ir labas vietas, kur zaļajām vārnām ķert lielus kukaiņus.

Vai zaļo vārnu izzušanas iemesls ir ārpus Latvijas?

Kā visiem putniem – iemeslu ir tik daudz, ka, smalki neizpētot, grūti pateikt, kurš ir galvenais. Skaidrs ir tas, ka iemesls ir ārpus Latvijas, jo Igaunijā zaļā vārna ir izzudusi. Globāli apdraudēta šī suga nav, mēs to vairāk izjūtam tāpēc, ka esam areāla ziemeļu perifērija. Tomēr arī Latvijā situācija varētu būt mainījusies. Man ir grūti vizualizēt, kāda Latvija varēja izskatīties XX gadsimta sākumā, tomēr skaidrs, ka tad varēja būt mazāk mežu, toties vairāk mozaīkveida ainavas ar veciem kokiem. Turklāt tajā laikā nelietoja pesticīdus, tātad kukaiņu bija vairāk. Āfrikā zaļās vārnas dabū DDT (dihlordifeniltrihloretāns, insekticīds), kas Eiropā ir aizliegts. Vai tas nodara postu, būtu jāpēta.

Vai par DDT kaitīgumu vēl strīdas?

Kaut kādas draņķības var atrast arī mūsu asinīs, dzīvsudrabu ieskaitot. Runa var būt tikai par koncentrāciju, un tad ir jāpēta, vai tāda koncentrācija mums var nodarīt lielu skādi. Zaļo vārnu skaitu ietekmē arī medības. Arābu valstīs tas joprojām tiek darīts, ir redzētas bildes, kurās ir vesels klājiens nomedītu putnu.

90. gadu sākumā toreizējais valsts galvenais vides sargs Indulis Emsis teica, ka sociālisma saimnieciskā mazspēja mums ir atstājusi samērā neskartu dabu.

Par sociālismu Emsim lielā mērā varētu būt taisnība, tomēr ietekmes ir dažādas. Meži bija ietekmēti citādi nekā lauki. Lauksaimniecībai sabrūkot, lauku putniem tas nāca par sliktu, jo lauksaimniecības zemes sāka aizaugt, bet, no otras puses, pārāk intensīva lauksaimniecība atkal nāk par sliktu. Ir jāatrod līdzsvars, bet lauki vispār ir sarežģīta lieta, tā ainava ir cilvēku veidota, un cilvēki ir vajadzīgi, lai to uzturētu. Ar mežu ir citādi. Pieļauju, ka 80. gadu beigās mežus nevis nevarēja, bet negribēja izcirst. Tāpēc to platība ir augusi arī uz lauksaimniecības zemju aizaugšanas rēķina.

Kāpēc 80. gados mežus negribēja izcirst? Taupīja brīvajai Latvijai?

Nefanoju par padomju laikiem, tomēr tagad mežu apsaimniekošanas galvenais mērķis Latvijā ir peļņa, ir izveidots komercuzņēmums – valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts meži. 80. gados, tā kā tas nebija kapitālisms, uz mežu skatījās mazliet citādi. Vecie mežkopji ļoti rūgti skatās uz šo laiku, kad meža vērtība ir tikai naudā. Viņiem svarīgāka bija meža kopšana, apsaimniekošana, lai būtu mežs, nevis tikai nauda.
 

Visu interviju lasiet žurnāla SestDiena 31.marta - 6.aprīļa numurā!

Top komentāri

Ots
O
Neviens jau nesaka , ka nepaliek siltàks. Domas dalās faktā vai pie tā vainīgs cilvēks? Ši tik silts ir bijis 120 000 gadu atpakaļ. Vai tad ar bij vainīgs cilvēks? Viss ir sarežģītāk nekā te domā.
Visiem zināms
V
IGIL Tuvajos austrumos aizstāv ,,Gazprom'' intreses.
mg
m
tikpat labi var gadīties, ka šis sasilšanas periods pēc kāda dramatiska vulkāna izvirduma un tam sekojošās saules aizēnošanas izrādās civilizācijas glābējs. Klimats ir mainījies.Sugas ir mainījušas. Planētas reljefs ir mainījies. Kāpēc lai tagad būtu kaut kāds evolūcijas procesu gals.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

SestDienas receptes: Spirdzinoši vasarīgi

Pēc saulainā un karstā jūnija noslēguma, kas bija skaisti un tomēr arī mazliet nogurdinoši, šajā mēnesī nolēmām pieturēties pie tādām receptēm, kas neprasa stāvēšanu pie karstas plīts. Un šādiem ēdie...

Oskars gaismā

Pēc Covid laika sastinguma gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš (31) vasaras vidū atkal mēģinās atmodināt skatītājus un teātrī iepūst dzīvību, aicinot uz sajūtu izstādi.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata