Līdz 18.jūlija vakaram pret Covid-19 Latvijā bija vakcinējušies 58% izglītības iestādēs strādājošo, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā nedēļu iepriekš, informēja izglītības ministre Anita Muižniece (JKP).
Viedokļi par to, vai līdz rudenim izdosies sasniegt 80% pedagogu vakcinācijas aptveri, kas varētu būt priekšnoteikums, lai varētu atsākt mācības klātienē, ir atšķirīgi. Pašlaik vakcinēti ir 54% pedagogu – 42% pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo, 57% vispārējās izglītības iestāžu skolotāju un 74% augstskolu mācībspēku.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) nonākusi informācija, ka skolotāji ir saņēmuši brīdinājumu par darba uzteikumu, ja viņi atteiksies vakcinēties pret Covid-19, šovakar LTV raidījumā Šodienas jautājums sacīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Lai skolotāju darbam piesaistītu pašus spējīgākos dažādu jomu profesionāļus, ir nepieciešams skrupulozi izvērtēt pretendentu zināšanas, pieredzi un motivāju strādāt ar bērniem. To jau otro gadu dara Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte kopā ar nodibinājumu Iespējamā misija, īstenojot projektu Mācītspēks, kura ietvaros simt topošajiem skolotājiem tiks nodrošināta nepieciešamā izglītība un praktiskās mācības.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās valdību piešķirt 4,4 miljonus eiro vienreizējam pabalstam pirmsskolu un speciālās izglītības pedagogiem, kuri strādā klātienē Covid-19 pandēmijas laikā, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Skolotājiem 40 darba stundu slodzi nedēļā varētu ieviest 2022./2023.mācību gadā, proporcionāli palielinot skolotāju algas likmi, paredz Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupā pielemtais.
Sociālā atbalsta programma pirmspensijas pedagogiem, kuri zaudējuši darbu skolas reorganizācijas vai likvidācijas dēļ, tika īstenota trīs gadus (līdz 2020. gadam), taču šobrīd netiek plānots to turpināt. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šādu lēmumu pamato ar to, ka šo iespēju izmantoja pārāk maz pedagogu – trijos gados kopumā tikai 24 skolotāji no 18 novadiem. Paredzēts bija, ka gadā iespēju pieteikties uz atbalsta saņemšanu izmantos vidēji 60 skolotāju, taču tā nenotika.
Kad uz direktora amatu tika rīkots konkurss, pašvaldība kā piemērotāko kandidāti atzina tieši Agnesi Lepsi. Pirmkārt, tāpēc, ka ir vietējā (viņas dzimtā vieta ir Madliena, kas no Ķeipenes ir vien dažu kilometru attālumā), kura tiešām vēlas saglabāt šo izglītības saliņu laukos. Otrkārt, tāpēc, ka enerģiska un idejām bagāta.
Jaunais mācību gads sācies ne tikai ar jaunu saturu, bet arī jauniem spēkiem Latvijas skolās – dažādās mācību iestādēs projekta Mācītspēks ietvaros darbosies simt dažādu jomu speciālistu, kuri nolēmuši pabūt skolotāja ādā. Ar kādu noskaņu viņi ienākuši skolās un ko piedāvās saviem pirmajiem audzēkņiem?