Uzņēmēji ir tie, kas Latvijai rada bagātību, maksājot nodokļus un tādā veidā uzturot dažādas publiskā sektora sfēras, intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties visi komersanti ar apgrozījuma kritumu, neatkarīgi no nozares, paredz otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iekļautie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi.
Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieceri, ka turpmāk uzņēmumiem, kas maksā būtiski mazākas algas nekā vidēji nozarē (faktiski runa ir par minimālo algu), būs jāpierāda zemo algu pamatotība, Dienas aptaujāto uzņēmēju attieksme ir duāla. No vienas puses, nozaru asociācijas izprot vēlmi tādējādi ''izķert'' aplokšņu algu maksātājus, no otras – ir bažas, vai tas nebūs pārāk liels administratīvais slogs, piemēram, maziem uzņēmumiem, kas objektīvi vairāk par minimālo algu nevar atļauties maksāt.
Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem dīkstāves gadījumā valsts varētu sniegt subsīdijas darbinieku algām, lai tie nebūtu jāatlaiž. Šādu iespēju vakar izskatīja Sadarbības padome sēdē, Dienai stāsta potenciālais ekonomikas ministra amata kandidāts Jānis Vitenbergs (KPV LV). Līdztekus plānoti tādi valsts atbalsta pasākumi viena miljarda eiro vērtībā kā nodokļu brīvdienas, finanšu garantijas un slimības lapu apmaksa.
Patlaban tiek izstrādāts tā dēvētais "dīkstāves reglaments", ar kura palīdzību valsts varētu nodrošināt finansiālu palīdzību tiem uzņēmumiem, kuru darbību būtiski skārusi jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatība, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ar uzņēmējdarbību saistītās likumdošanas stabilitāte, nemainība un prognozējamība ir drīzāk slikta vai ļoti slikta – tā norāda 73,6% uzņēmēju, portālu Diena informē Biznesa augstskolas Turība pārstāvji.
Latvijā kādreiz un arī šodien daudz labprātāk pieņem un atbalsta jebkuru ārzemnieku, nevis savus biznesmeņus, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) vadītājs Pēteris Šmidre.Šmidre, kurš kopā ar partneriem 2013.gadā nodibinājis finanšu grupu Spānijā un turpina to attīstīt, uzskata, ka strādāt Eiropā ir daudz vieglāk nekā Latvijā.
Lai gan Latvijas uzņēmējus pārsvarā interesē tradicionālie eksporta tirgi - Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Krievija, tomēr pieaug interese par netradicionāliem, līdz šim plašāk neapgūtiem ārējiem tirgiem, Dienai stāsta Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Aija Jaunzeme.
"Mēs izgatavojam lampas, bet ar lielražošanu nenodarbojamies," saka ģimenes uzņēmuma _Lampu dizaina darbnīca _dizainere, modes māksliniece un grāmatu grafiķe Ērika Māldere. Kopā ar dzīvesbiedru - metālmākslinieku Aigaru Lenkēviču - darboties gaismas dizaina objektu lauciņā abi sākuši kā brīvmākslinieki.