Par vēlēšanu uzvarētāja lauriem cīnījās esošā valsts premjerministra Roberta Goluba vadītā liberālā partija Brīvības kustība, kā arī viņa priekšteča ekspremjera Janeza Janšas vadītā nacionālkonservatīvā Demokrātiskā partija. J. Janšam politiskie pretinieki priekšvēlēšanu karstumā, jāpiebilst, centās piedēvēt Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna labākā drauga statusu, lai gan vispār jau viņa pamatnostādnes ir ļoti līdzīgas Itālijas premjeres Džordžas Meloni nostādnēm.
Lai arī pēdējās priekšvēlēšanu aptaujas nelielu pārsvaru paredzēja J. Janšas vadītajam politiskajam spēkam, par formālo uzvarētāju ar niecīgu 0,7% balsu pārsvaru tomēr kļuva R. Golubs. Kuru atbalstīja ar pamatīgs «Briseles desants», ko oponenti traktēja kā iejaukšanos vēlēšanu norisē. Tomēr, lai vai kā, Brīvības kustībai jaunā sasaukuma parlamentā būs 29, bet Demokrātiskajai partijai – 28 deputātu vietas no kopumā 90.
Vairākumam un valdības izveidei attiecīgi ir nepieciešams vismaz 46 deputātu atbalsts, taču kuram no abiem vadošajiem spēkiem izdosies to nodrošināt, šobrīd ir atklāti neskaidrs. Pavisam parlamentā ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki (vēl divas vietas ir rezervētas attiecīgi itāļu un ungāru minoritāšu pārstāvjiem), bet mandātu sadalījums ir tāds, ka valdības izveide būs atkarīga no tā, kurā pusē nostāsies bijušā Slovēnijas ārlietu ministra Anžes Logara vadītie Demokrāti un bijušo «antivakseru» partija Resni.ca.
Abu minēto spēku politiskās programmas, jāpiebilst, ir tuvas Demokrātiskās partijas programmai, taču problēma acīmredzami ir, pirmkārt, jau saspīlētajās attiecībās starp J. Janšu un A. Logaru (kurš ar skandālu aizgāja no Demokrātiskās partijas rindām un izveidoja savu partiju Demokrāti), bet, otrkārt, protams, faktā, ka Resni.ca un tās līderis Zorans Stevanovičs acīmredzami ir kristāldzidri politiskie skandālisti un populisti. Un R. Goluba valdība vēl ir izveidojama arī bez Resni.ca atbalsta, bet J. Janšas valdība bez tāda nav iespējama.
Rezultātā neatkarīgi no tā, ar kuru no abiem nozīmīgākajiem Slovēnijas politiķiem priekšgalā tiks izveidota jauna valdība, ir skaidrs, ka tā būs nestabila un iekšējo pretrunu nomocīta. Pie kam pastāv aizdomas, ka līdzīgā stāvoklī cita pēc citas ieslīgs pieaugošs skaits Eiropas valstu, daudzās no kurām valda līdzīga politiskā sadrumstalotība.