Pēc tam kad ASV Augstākā tiesa atzina ASV prezidenta Donalda Trampa valstīm uzliktos dažādos tarifus (no 10% līdz 50%) par nelikumīgiem, ASV februāra beigās sāka iekasēt jaunu 10% pasaules importa tarifu. ASV prezidents ir parakstījis rīkojumu par 10% tarifu, kas ilgs 150 dienas, bet plāns varētu būt tā likmi palielināt līdz 15%. Ziņu aģentūra Reuters aplēsa, ka tika iekasēti vairāk nekā 175 miljardi ASV dolāru (152 miljardi eiro) no nu jau spēkā neesošajiem tarifiem. Šī summa kopā ar procentiem ir jāatmaksā importētājiem, kas to samaksāja.
«Tā kā tiesa iepriekšējos tarifus atzina par nelikumīgiem, teorētiski uzņēmumi varētu atgūt pārmaksāto naudu. Praksē tas, visticamāk, būs sarežģīti, tomēr daļai uzņēmumu tas varētu nozīmēt papildu apgrozāmos līdzekļus. Vienlaikus jāņem vērā, ka uzņēmējdarbībā riski parasti tiek iecenoti, tāpēc nestabilā situācija ar ASV tarifiem jau kādu laiku tiek ņemta vērā to uzņēmumu darbībā, kuri sadarbojas ar ASV,» norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.
Plašākā kontekstā
Latvijas uzņēmumiem tarifu izmaiņas rada gan iespējas, gan riskus. «No vienas puses, piegādes ķēžu pārorientācija uz Eiropu var palielināt pieprasījumu pēc vietējiem ražotājiem un loģistikas pakalpojumiem. No otras puses, netiešā ietekme caur Eiropas lielākajām ekonomikām var būt negatīva. Ja, piemēram, Vācijas eksports uz ASV samazinās, tas var mazināt pieprasījumu arī pēc Latvijas eksporta. Papildus jāņem vērā, ka ierobežojumi ASV tirgū var turpināt novirzīt Āzijas eksportu uz Eiropu, audzējot konkurenci un radot cenu spiedienu,» skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
«Šobrīd ASV tarifu ietekme jāvērtē plašākā ģeopolitiskajā kontekstā, kur dominē citi faktori, galvenokārt enerģijas cenu kāpums, kari un piegādes ķēžu pārkārtošana. Tā dēļ tarifiem ir bijusi samērā ierobežota ietekme uz globālo ekonomikas izaugsmi,» teic ekonomists. Vērtējot līdzšinējās ekonomikas prognozes, tās atkarībā no reģiona drīzāk uzlabojās, jo tarifu šoks nebija tik smags, kā šķita sākotnēji. Tarifi akumulējās piegādes ķēdēs, un, šķiet, uzņēmēji nebija gatavi izmaksu pieaugumu pilnībā pārlikt uz patērētājiem, vai nu baidoties, ka tas ietekmēs pieprasījumu, vai cerot, ka situācija agri vai vēlu normalizēsies.
Dažām valstīm, tostarp Ķīnai, jaunie tarifi ir zemāki nekā iepriekš – tas var daļēji atjaunot tirdzniecības plūsmas starp ASV un Ķīnu. Tomēr ekonomists lēš, ka pilnīga atgriešanās pie iepriekšējā modeļa var nenotikt, jo uzņēmumi jau ir diversificējuši piegādes ķēdes, attīstot tā saukto «China+1» pieeju un pārvietojot ražošanu uz citām Āzijas valstīm vai tuvāk gala tirgiem. Līdz ar to globālā tirdzniecība turpina reģionalizēties ar skatījumu, ka atgriešanās pie iepriekšējās kārtības nav gaidāma, bet valstu bloku konfrontāciju riski turpina augt.
Ņemot vērā zemākus ASV tarifus Ķīnai, Somijas vadošā finanšu pakalpojumu uzņēmuma OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns teic, ka Ķīnas eksports uz Eiropu var samazināties un Eiropas uzņēmumi būs labākā situācijā. Bet tās ir minimālas izmaiņas, no makroekonomikas skatpunkta raugoties, un nemaina Eiropas ekonomikas prognozes šim un nākamajam gadam. Lielākais risks nāk no Tuvajiem Austrumiem ar augstākām naftas un gāzes cenām, attiecīgi augstāku inflāciju.
Vairs nepārsteidz
«ASV tarifu politikas pārsteiguma moments varētu būt sevi izsmēlis, lai arī nevar izslēgt jaunus uzplaiksnījumus attiecībā pret konkrētām valstīm. Latvijai tas nozīmē apzināties pieaugošos ārējos riskus ne tikai attiecībā uz ASV, bet citu reģionu tirgos un uzturēt spēju pielāgoties mainīgajai videi. Jāizmanto parādošās iespējas un jāspraucas piegādes ķēdēs ar kāpinātu pievienotās vērtības pievienošanu,» uzsver D. Gašpuitis.
Tomēr J. Vidgrēns norāda, ka negatīvā ietekme no tarifu izmaiņām rodas no veida, kā šīs izmaiņas tiek ieviestas un piemērotas. Līdz ar to uzņēmumi ir ļoti uzmanīgi un piesardzīgi par tarifu izmaiņām, uzņēmumi nav pārliecināti par tirdzniecības politikām. Savā ziņā situācija ar tarifiem bija stabilizējusies, un nu atkal ir izmaiņas, kas eksportēšanu, it īpaši uz ASV, padara sarežģītāku. No nenoteiktības skatpunkta raugoties, riski joprojām ir negatīvi.
Rīkojas piesardzīgi
Kopumā K. Zariņa teic, ka Latvijas uzņēmēji pēdējo 20 gadu dažādo izaicinājumu dēļ ir kļuvuši noturīgi un spēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem. Arī tarifu jomā situācija bija svārstīga jau pirms ASV tiesas lēmuma, un sadarbība ar ASV jau iepriekš tika vērtēta piesardzīgāk. To apstiprina arī nesenie vērtējumi par Eiropas uzņēmējdarbības vidi – tie rāda, ka tirdzniecības politikas nenoteiktība kavē investīciju lēmumus un liek uzņēmumiem rīkoties piesardzīgāk.
Piemēram, salīdzinot eksporta datus, Latvijas uzņēmumu preču eksports uz ASV samazinājās no 530 miljoniem eiro 2024. gadā līdz 492 miljoniem eiro 2025. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tādēļ īpaši svarīgi ir dažādot eksporta tirgus, lai uzņēmumi varētu vieglāk pielāgoties, ja kādā no tiem notiek izmaiņas, teic K. Zariņa. Arī plašākā Eiropas līmenī tiek uzsvērts, ka atvērtām ekonomikām noturību ilgtermiņā stiprina tieši spēja diversificēt tirgus un pielāgoties ārējiem satricinājumiem.
Eiropas Savienības (ES) līmenī pērn ASV turpināja būt dalībvalstu galvenais eksporta preču galamērķis, kas veidoja 21,0% no visa ES eksporta. Eksports uz ASV pieauga līdz 554,9 miljardiem eiro – tas ir par 3,6% vairāk nekā 2024. gadā. ASV sekoja Lielbritānija (345,5 miljardi eiro) ar 13,1% no eksporta kopapjoma un Šveice (219,5 miljardi eiro) ar 8,3%, liecina Eurostat dati. Savukārt vislielākais ES imports nāca no Ķīnas – tā vērtība bija 559,4 miljardi eiro (par 6,4% vairāk nekā 2024. gadā), un tas veidoja 22,3% no visa importa. Ķīnai sekoja ASV (355,5 miljardi eiro jeb 14,1%) un Lielbritānija (158,6 miljardi eiro jeb 6,3%).
Jaunais pagaidu 10% tarifs savā ziņā ir izaicinājums ES, kas piekrita tirdzniecības līgumam ar 15% bāzes tarifa likmi. Marta izskaņā Eiropas Parlaments atbalstīja normatīvo aktu priekšlikumus, lai īstenotu pērn panākto tirdzniecības vienošanos starp ES un ASV. Vienlaikus tajos ir iekļauti papildinājumi (piemēram, saistībā ar Grenlandi), kuru mērķis ir nodrošināt, lai D. Trampa administrācija turētu savu vārdu. Bet process vēl nav galā, dalībvalstīm ir jāvienojas par teksta gala versiju, un ātrāk par šāgada jūniju rezultāts netiek sagaidīts.