Pēc izdevumu pārskatīšanas ministrijās rasti 172,3 miljoni eiro prioritāšu finansēšanai, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informācija par 2022.gada budžetu, kas iesniegta izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības sēdē.
2022.gada budžetā indikatīvā fiskālā telpa jeb papildu izdevumi patlaban aplēsti 300 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts plānots 3,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Valsts iestāžu prioritārie pieprasījumi nākamā gada budžetā veido teju vienu miljardu septiņsimt tūkstošus eiro. Finanšu ministrijas piedāvātā fiskālā telpa ir 300 miljoni eiro.
"Budžeta veidošanas sarunu laikā aktualizēšu piedāvājumu ieviest terminētu samazināto PVN nozarēs, kuras Covid-19 pandēmijas radītās krīzes dēļ cietušas visvairāk – izmitināšanas pakalpojumu, ēdināšanas un iekštelpu sporta nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem," paziņojis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA). Viņš piedāvā minētajām nozarēm samazināt PVN līdz 5%, kas būtu spēkā divus gadus. Jāatgādina, ka viesmīlības nozare (izmitināšana un ēdināšana) jau kopš pandēmijas sākuma ir iestājusies par samazinātu PVN, taču līdz šim dzirdīgas ausis politiķos nav atradusi. Arī vairums aptaujāto ekonomistu ir bijuši noraidoši.
Politiķi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolēmuši atvēlēt papildu 220 miljonus eiro, lai sildītu ekonomiku ar ceļu un ēku būvniecību. Šis koalīcijas politiķu lēmums ir daļa no vienošanās par 500 miljonu eiro sadali neparedzētiem gadījumiem, kur 182 miljoni tika ģimenēm ar bērniem, bet 100 miljoni – pensionāriem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Valsts budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem papildus tiks novirzīti 500 miljoni eiro, kurus plānots piešķirt ģimeņu pabalstam, citu sociālo grupu pabalstiem un infrastruktūras attīstībai, pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Šogad budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.
Valsts budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tiks palielināta vēl par 500 miljoniem eiro, tādējādi šogad plānotā summa neparedzētiem gadījumiem pārsniegs 800 miljonus eiro.
2020.gadā no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem kopumā tika piešķirti 592,52 miljoni eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes apkopotā informācija.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušajā gadā valsts budžetā iekasējis 9,863 miljardus eiro, kas ir par 640,423 miljoniem eiro jeb 6,1% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.
