Šā gada pirmajos trijos ceturkšņos no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirti 8,6 miljoni eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes apkopotā informācija.
Koalīcija vienojusies, ka valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijas atsevišķi priekšlikumus nākamā gada budžetam nevirzīs, šodien pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja partijas KPV LV frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.
Ekspremjers, tagad parlamenta opozīcijā strādājošais deputāts Māris Kučinskis (ZZS) ir pārliecināts, ka nākamā gada valsts budžetā naudu mediķu un pedagogu prasībām varēja atrast, izriet no viņa sacītā LNT raidījumā 900 sekundes.
Valsts budžetā ieskaitāmos 29 miljonus eiro, ko tiesa kādā kriminālprocesā atzinusi par noziedzīgi iegūtiem, koalīcija varētu sadalīt valdības prioritārajām jomām, pirmdien pēc koalīciju veidojošo partiju Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Nākamā gada valsts budžets nav ideāls, bet ir pieņemams, piektdien valdības ārkārtas sēdē, kurā lēma par nākamā gada budžetu, uzsvēra Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Valdība piektdien, 11. oktobrī, apstiprināja 2020. gada valsts budžetu. Kultūras ministrijas (KM) atbildības jomām - kultūrpolitikas un kultūrizglītības, sabiedrības integrācijas un mediju politikas īstenošanai - nākamajā gadā paredzot 180 038 642 eiro. Kultūras nozaru politikas īstenošanai un kultūrizglītībai atvēlēti 175 389 894 eiro, sabiedrības saliedētības pasākumu īstenošanai – 3 334 030 eiro, savukārt mediju politikai - 1 314 718 eiro, informēja KM pārstāve Lita Kokale.
Latvijā vēža ārstēšanai vidēji uz vienu iedzīvotāju 2018.gadā tika atvēlēts otrs mazākais finansējums Eiropā - vēl zemāks tas bija vienīgi Rumānijā, liecina jaunākais Eiropas Farmaceitisko ražotāju un asociāciju federācijas (EFPIA) ziņojums, kurā iekļauti dati par veselībai atvēlētiem līdzekļiem 31 valstī.
Ikgadējā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskata pareizību Valsts kontrole konstatējusi nepieļaujamas tendences valsts attīstības izdevumu plānošanā, izlietošanā un uzraudzībā. Viena no nozīmīgākajām izdevumu pozīcijām, kas tiek sadalīta budžeta plānošanas procesā, ir attīstības izdevumi, kuru izvērtēšanas un atlases process Valsts kontroles ieskatā joprojām nav caurskatāms. Šāda saimniekošana ārpus likumdošanā noteiktās kārtības grauj valsts budžeta kvalitāti, jo gandrīz puse atbalstam virzīto pasākumu 2018.gadā ir nākuši nevis no ministrijām, bet gan no valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupas, pauž revīzijas iestādē.
SIA Rīgas satiksme radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu valdība plāno kompensēt, par labu valstij vairāk pārdalot Rīgas domes iekasētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus, izriet no Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam.
Veidojot nākamā gada valsts budžetu, ministriju prioritārajiem pasākumiem papildu bāzes finansējumam pieejamie līdzekļi ir ap 100 miljoniem eiro, un par to sadali dažādu jomu vajadzībām valdību veidojošo partiju sadarbības padomē turpinās grūtas diskusijas. Ministrijas saviem prioritārajiem pasākumiem prasījušas kopumā 953,5 miljonus eiro, atzinusi Finanšu ministrija. Lēmumi par līdzekļu konkrētu sadali vēl nav pieņemti vai arī netiek paziņoti publiski. Pašlaik gan ir skaidrs, ka solītais atalgojuma pieaugums par 20% veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, ko pērn lielā vienprātībā ar grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā atbalstīja 13. Saeimas deputāti, īstenots netiks, jo tam vajadzīgi 120,2 miljoni eiro, kas ir vairāk par šā gada valsts budžeta iespējām, atzinusi veselības ministre Ilze Viņķele (A/P).
Mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, aģentūrai LETA atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
