Nākamā gada budžetu Saeimai valdība cer nodot oktobra vidū
Nākamā gada valsts budžeta projektu Ministru kabinets Saeimai vēlas nodot līdz oktobra vidum, pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valsts budžets
Top budžets ar mazu rīcības brīvību
Nākamā gada valsts budžets būšot lielākais Latvijas vēsturē, pirmo reizi pārsniedzot 10 miljardus eiro. Ekonomikas izaugsmes prognoze gan piesardzīgi samazināta no 3% līdz 2,8%. Budžeta fiskālā telpa jeb tēriņu iespējas būs stipri ierobežotas iepriekš pieņemtu lēmumu īstenošanas dēļ. Būtisku robu iecirtīs arī Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) parādsaistību iekļaušana vispārējā valdības sektorā, kas būtu atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kritērijiem un kas izdevumu iespējas nākamajā gadā samazinās par 71,9 miljoniem eiro, bet 2021. gadā – par 14,2 miljoniem eiro, lēsusi Finanšu ministrija (FM). Tātad par neprasmīgu saimniekošanu uzņēmumā RS maksās ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas iedzīvotāji. Savukārt 2021. un 2022. gadā papildu izdevumiem valsts budžeta vajadzībām prognozēti attiecīgi 34 un 132,5 miljoni eiro.
FM: Rīgas satiksmes iekļaušana valdības budžeta deficītā 2020. gada fiskālo telpu samazina par 72 miljoniem eiro
Pēc Eiropas Savienības (ES) kritērijiem Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020. gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Kariņš: Nākamā gada valsts budžets būs lielākais Latvijas vēsturē
Nākamā gada valsts budžets būs tik liels, kā nekad agrāk nav bijis - tas pārsniegs desmit miljardus eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Budžetu veido samaksātie nodokļi, nevis naftas nauda
Senāk bija lielāka iecietība pret aizdomīgiem darījumiem bankās. To mazināja bažas par terorisma izplatīšanos, teic finanšu ministrs Jānis Reirs intervijā Magdai Riekstiņai
Eksperts: Labākais laiks, lai panāktu bezdeficīta budžetu
Kā ziņo statistiķi, valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295,4 miljonu eiro jeb 1 % no IKP apmērā. Veiksmīgās izaugsmes dēļ valsts parāds ir sarucis no 40% līdz 35,9% no IKP. No vienas puses 1% deficīts nav nekas ārkārtējs, ekonomika aug, kas ļauj tāpat mazināt parāda attiecību pret IKP un, iesilstot Eiropas Savienības fondu apgūšanai, briest nepieciešamība pēc līdzfinansējuma. Un kur vēl daudzās citas nepieciešamības. Taču no otras puses skatoties, mēs nespējam savilkt galus apstākļos, kad ekonomika atrodas labā izaugsmes fāzē.
Kariņš: Līdzekļu trūkuma dēļ valdības rīcības plāns ar laiku var tikt precizēts
Līdzekļu trūkuma dēļ valdības rīcības plāns ar laiku var tikt precizēts, otrdien valdības un sociālo partneru veidojošajā nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdība atbalsta Latvijas Stabilitātes programmu par spīti negatīvai fiskālai telpai
Ministru kabinets pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2019.-2022.gadam, kurā 2020.gada fiskālā telpa prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā.
Prezidents izsludinājis 2019. gada budžetu
Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis likumu Par valsts budžetu 2019.gadam un to pavadošos likumus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, kas šodien iznācis divos laidienos.
2020.gada fiskālā telpa ir mīnus 11,9 miljoni eiro
Nākamā gada Latvijas valsts budžeta fiskālā telpa patlaban tiek prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022.gadam.
Ar bažām par nākamo gadu
Šā gada budžets ir tehniskais budžets, faktiski izpildot iepriekšējās valdības un 12. Saeimas laikā pieņemtos solījumus, pirms lēmuma par 2019. gada valsts budžeta apstiprināšanu tālākai virzībai Saeimā teica premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Finanšu ministrija rosina pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu
Latvijā nodokļu atvieglojumu dēļ valsts budžetam ik gadu iet secen aptuveni 2,5 miljardu eiro ieņēmumi, tāpēc Finanšu ministrija (FM) rosina pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina ministrijas pārstāvji.