Ziema pirms 30 gadiem daudz neatšķīrās no nule aizvadītās ar savu bargumu. 1996. gada 21. marta Dienas pirmās lapas ziņās – līdzās ziņai, ka par NATO paplašināšanu tiks lemts jau tajā gadā (ziņā zīmīgs bija ārlietu ministra Valda Birkava teiktais: "Mums nav daudz laika, lai nodemonstrētu savu gribu un spējas. Mēs nedrīkstam palikt procesa galā vai ārpus šī procesa. Tas var būt mums nāvējoši."), un ziņai par Klopa aizturēšanu – bija arī Gaidas Liepiņas stāsts par nepieciešamību īpaši palīdzēt meža dzīvniekiem, kas sākās ar teikumu: "Ilgi nav pieredzēta tik dziļa un gara ziema." Valmieras virsmežniecības Rūjupes mežniecības mežzinis Māris Rušiņš Dienai stāstīja, ka stirnām izsīkst pēdējie spēki: "Maija vidū kazām gaidāmi mazuļi, bet mežos sniegs tām vēl līdz vēderam. Dzīvniekiem ir lielas grūtības gan pārvietoties, gan izkašāt zem dziļā sniega pie zemes piespiestos mētrājus. Tagad stirnas cenšas uzturēties izcirtumos, kur pieejami nozāģēto koku zari, vai arī pulcējas pie barotavām." Tur gan stirnām nereti uzglūnot malumednieki, plēsoņas un klaiņojošie suņi. Mežzinis sūrojās, ka likumdošana pret malumedniekiem esot pārāk pielaidīga, pierādīt pārkāpumu ir gandrīz neiespējami: "Kad satieku ar cilpu rokā, blēdis taisnojas, ka pats tās lasot nost. Kad pieķeru ar stirnu padusē, atkal izlokās, ka dzīvnieku atradis un nesot man rādīt."
Pārāk grūta toties nebija noziedzīgajās aprindās ar iesauku Klops pazīstamā Jāņa Kaļvas kārtējā aizturēšana 1996. gada 18. marta naktī. Kopš 1995. gada 13. septembra Klops bija atradies meklēšanā par policijas darbinieka dzīvības apdraudēšanu, kad maijā, braucot ar automašīnu Lexus, nebija reaģējis uz policijas darbinieka norādījumu apstāties un vadījis automašīnu virsū policistam. Par to Kaļva tika aizturēts un apcietināts, bet augusta beigās atbrīvots, nosakot vieglāku sodu – policijas uzraudzību. Taču septembrī viņš pazuda no policijas redzesloka. No ziņas izrietēja, ka Kaļva varēja būt izbraucis no Latvijas. Kad atgriezās, tad drīz vien arī notika otrā aizturēšana – policija par satiksmes noteikumu pārkāpšanu apturēja privāto taksometru, kura četri pasažieri bija alkohola reibumā un draudēja izrēķināties ar policistiem. Tā nebūt nebija Klopa pēdējā aizturēšana. Savu dzīvi viņš beidza 2000. gada martā Centrālcietumā.
Īstais 1996. gada ziemas bargums atklājās nacionālo ziņu rubrikā Anitas Lases rakstā Tā mira arī neandertālieši. Traģēdijas bija izraisījis nevis lielais aukstums, bet atkusnis. "Ne viens vien mūsu ļoti attāls sencis gājis bojā zem krītoša sniega lavīnas," apgalvoja Diena. "Tolaik atlika vien pacelt rokas pret debesīm, jo nebija zināms par tādām lietām kā cilvēka tiesības uz dzīvību, drošību utt., par valsti kā šo tiesību garantu. XX gadsimta beigās cilvēks visu to zina, tieši tāpēc viņa nāve no kādas lāstekas trieciena ir kas ārkārtējs. Šim laikmetam neraksturīgā nāve šogad Latvijā sev līdzi aizrāvusi nevis vienu, bet vairākus cilvēkus dažās dienās, faktiski izraisot vienīgi ažiotāžu masu medijos, atstājot tikpat kā nesakustējušos jebkura līmeņa varas ešelonus. Valsts prezidents par lāstekām izteicies gandrīz divas nedēļas pēc pirmajiem to upuriem. Ministru kabinetam, Saeimai, Rīgas domei oficiāls viedoklis šajā jautājumā vispār nav parādījies. Neviens no viņiem nav veicis nevienu konkrētu pasākumu, lai kardināli cīnītos ar Rīgas namu jumtu radītajām briesmām. Amatpersonu nespējas ātri reaģēt uz izveidojušos situāciju rezultāti ir šādi: 4 mirušie, aptuveni 15 smagi ievainoto, pārdesmit vieglus ievainojumus guvušo un tikpat daudz krītoša ledus bojātu automašīnu."
Raksts pārmeta neizdarību Latvijas Civilās aizsardzības dienestam: "Kāpēc plūdos civilās aizsardzības spēki tiek mobilizēti, kaut arī tur pagaidām nav gājis bojā neviens cilvēks?" Dienesta direktors Ludis Pauliņš uz šādu pārmetošu jautājumu atbildēja, skaidrodams, ka plūdos tiek skartas lielas materiālās vērtības, un piebilda: "Autoavārijās un ugunsgrēkos nedēļā iet bojā vairāk nekā četri cilvēki. Tādā gadījumā ir jājautā, kurā brīdī situācija ir ārkārtēja."
Nu, ar lāsteku briesmām Rīga un pārējā Latvija šopavasar ir tikusi galā, atliek gaidīt plūdus.